Vairāku institūciju atzinumos pausta neapmierinātība ar Jūrmalas attīstības plāna grozījumu galīgo redakciju, kuru Jūrmalas pašvaldības deputāti apstiprināt domes sēdē paredzējuši 8.februārī.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Piemēram, Valsts meža dienesta Rīgas un Ogres virsmežniecība 2006.gada 28.decembrī norādījusi, ka Magoņu ielā 2 noteikta darījumu iestāžu teritorija, lai gan virsmežniecība pēc Jūrmalas domes Būvvaldes vadītājas Vitas zvejnieces pieprasījuma detālplānojuma sākšanas gaitā norādījusi, ka krasta kāpu aizsargjoslā augošajā mežā nav pieļaujama celtniecība.

Tātad Valsts mežā dienesta struktūrvienības norādījumi nav ievēroti, minēts atzinumā.

Par attīstības plāna grozījumos "koriģēto Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu" virsmežniecība norādījusi uz Meža likumu, kurā teikts, ka, apsaimniekojot mežu, jāievēro vispārējās dabas aizsardzības prasības meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un meža spējā pasargāt augsni no erozijas.

Atzinumā par "koriģēto Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu" norādīts uz Aizsargjoslu likumu, kura 6.pantā pieļauts krasta kāpu aizsargjoslas platums 150 metri, bet 36.panta 9.punktā papildus aizliegts pārveidot kāpu reljefu, bojāt un iznīcināt kāpu dabisko zemsedzi, izņemot gadījumus, kad tas saistīts ar teritorijas apsaimniekošanu pēc dabas aizsardzības plāniem atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam.

Jūrmalā tikai Ragakāpas liegumam ir apstiprināts šāds plāns, norādīts Rīgas un Ogres virsmežniecības atzinumā.

Tajā minēts, ka jāievēro ne tikai aizsargjoslas platums vismaz 150 metri, bet arī tas, ka "krasta kāpu aizsargjoslas platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma", kā minēts Ministru kabineta izdotajā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodikā.

Rīgas un Ogres virsmežniecība paudusi, ka Jūrmalā koriģētais aizsargjoslas platums - 150 metri - gandrīz visā līča garumā sadala krasta kāpu aizsargjoslā augošo mežu. Galu galā tiks iznīcināta daļa kāpu reljefa, minēts virsmežniecības atzinumā.

Savukārt atzinumā par Jūrmalas attīstības plāna grozījumu stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskata projektu Rīgas un Ogres virsmežniecība norādījusi, ka meža un meža zemes saglabāšana bez apbūves nepieciešama Kauguros no Telšu ielas līdz Ķemeru Nacionālā parka robežai, Bulduru krasta kāpu aizsargjoslā esošajos mežā nogabalos, Bražciemā augošajā mežā, zemesgabalos "Lielupe 5901", "Lielupe 1005", "Lielupe 5601", "Dubulti 0102", Abavas ielā 8, Jūras ielā 1, Pils ielā 1, K.Barona ielā 6.

Atzinumā minēts arī, ka vides pārskata projektā nav analizēta situācija, kāda rastos, pieņemot attīstības plānā paredzētos grozījumus, - kā mainītos dabas vide papildu slodzes ietekmē, vai netiktu izjaukta meža un meža zemes noturība pret rekreācijas slodzi, kas pastāv patlaban.

Valsts vides dienesta Lielrīgas Reģionālās vides pārvaldes atzinumā 2006.gada 14.decembrī teikts, ka dabas pamatņu teritoriju maiņa uz apbūves teritorijām aptuveni 20 hektāru platībā nav pieļaujama, īpaši kāpu zonā, piemēram Vaivaros un Lielupes palieņu pļavās.

Šai teritorijas izmantošanas maiņai nav būtiska pamatojuma, ko noteiktu ekoloģiski pamatota ekonomiskās attīstības programma, minēts pārvaldes atzinumā.

Plānojumā nav uzrādītas perspektīvas detālplānojumu teritorijās Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā un meža zemē, kurā paredzēta apbūve, kā arī nav izskatīts variants par neapbūvētu "Priežu parka rajonu ar apbūvi" perspektīvās teritorijas maiņu uz dabas pamatni, norādīja Lielrīgas Reģionālā vides pārvalde. Tās pārstāvji uzskata, ka šāds lēmums nepieciešams, lai "maksimāli saglabātu Jūrmalas mežu".

Atzinumā minēts, ka vides pārskatā nav uzrādītas saglabājamās meža zemes teritorijas, kurās paredzēta jauna meža stādīšana, lai kompensētu izcērtamo koku platības, un nav uzrādīta Slokas bioloģisko attīrīšanas iekārtu aizsargjosla un Jūrmalas ūdensgūtnes aizsargjosla.

Norādīts, ka Lielupes aizsargjosla nedrīkst būt šaurāka par desmit metriem.

Savā atzinumā 4.janvārī Lielrīgas Reģionālā vides pārvalde norādīja, ka vides pārskatā nav veikta sugu un bioloģiskās izpētes analīze, samazinot Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu no 300 metriem līdz 150 metriem. Nav pamatota arī norāde, ka siltumapgādes centralizācija radīs mazāku gaisa piesārņojumu, jo, lai kompensētu siltuma zudumus siltumtrasēs, jāpatērē vairāk kurināmā.

Pārvalde paudusi, ka nav veikta vispusīga Jūrmalas iedzīvotāju iebildumu un ierosinājumu analīze un noteikts, cik tie pamatoti no vides aizsardzības viedokļa.

Ķemeru Nacionālā parka administrācija 3.janvārī norādījusi, ka vairākos zemesgabalos Jaunķemeros, Stigas ielā un Mežciema ielā, būtu jāmaina priežu parka ar apbūvi zonējums uz dabas teritorijas zonējumu, jo tos veido dabiskā meža biotops.

Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes atzinumā 11.janvārī teikts, ka "nav saprotams, kāpēc, ņemot vērā Jūrmalas teritorijas plānojuma darbības ierobežoto laiku, tiek veikti grozījumi, kas nav uzskatāmi par ilgtspējīgu risinājumu, jo pēc grozījumu apstiprināšanas būs nepieciešams sākt jauna teritorijas plānojuma izstrādi''.

Padome ieteikusi, ka pašreizējā situācijā teritorijas plānojuma grozījumu projektā būtu lietderīgi iekļaut detalizētāku skaidrojumu grozījumu pamatojumam, pamatojot to steidzamību.

Minēts arī, ka Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu projekts un vides pārskata projekts nepiedāvā kompleksu risinājumu, bet paredz izmantošanas grozījumus atsevišķās teritorijās, kas esot šo grozījumu uzdevums, secinājuši Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes speciālisti.

Jau ziņots, ka no 13.decembra līdz 2007.gada 21.janvārim Jūrmalas dome bija izsludinājusi attīstības plāna grozījumu atkārtoto sabiedrisko apspriešanu un vides pārskata par stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu attīstības plāna grozījumiem sabiedrisko apspriešanu.

Kad Jūrmalas dome 2006.gada 7.decembrī nolēma nodot atkārtotai sabiedriskai apspriešanai pilsētas attīstības plāna grozījumu galīgo redakciju, deputāta Jura Hlevicka (LPP) sagatavotajā lēmumprojektā bija iekļauti jauni zemesgabali - Slokas ielā 57a un 59a, kur plānots noteikt daudzstāvu dzīvojamās teritorijas zonējumu, un Magoņu ielā 2, kur plānots noteikt darījumu iestāžu teritorijas zonējumu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form