Viena epizode - mani ikdienas novērojumi.
Pa laikam vēroju arī Delfi publiku - tos, kuri lasa Esplanādi. Dzeja, proza, skices...un pats galvenais – KOMENTĀRI! Komentāros vairāk vai mazāk atklājas katra indivīda personība, lai arī kā to censtos slēpt zem bravūrības maskas vai rupjībām. Faktiski DELFI Esplanāde ir liels pašdarbības teātris, kurā tēlotāji savas lomas izvēlējušies paši. Reizēm brīnos – vai tiešām cilvēkiem ir tik daudz brīvā laika, ka var visu dienu „sēdēt” komentāros un gvelzt pilnīgas muļķības. Taču tas ir tikai pirmais iespaids.
Zem ārēji neko neizsakošajiem komentāriem mutuļo reālā dzīve, tikai ne katram ienācējam tā ir saredzama. Nejaušam garāmgājējam pavīd vienīgi aprautas frāzes, dīvainas iesaukas (nick name), un acīs kā baļķis duras rupjības, kuru te nav mazums. Lielākā daļa delfistu ir tikušies dažādos pasākumos un labi pazīst viens otru. Tāpēc arī savstarpējās sarunās jeb komentāros jau pēc pāris lapām tiek aizmirsts autors, un iet vaļā attiecību noskaidrošana. Pa retam gadās, ka tēmas apspriešana ievelkas, bet pārsvarā komentāri tiek izmantoti čatošanai. Vai tas ir labi vai slikti – tā jau ir cita saruna. Cilvēkam vienmēr bijis raksturīgi pievērsties savai personai un ar to saistītajām lietām, izmantojot visas iespējas, kādas tiek dotas. Šai gadījumā savu interešu realizēšana notiek uz kāda - vairāk vai mazāk veiksmīga garadarba rēķina.
Es nepazīstu nevienu no delfistiem personīgi, bet savs priekšstats par dažiem man ir radies. Ne par visiem, bet par tiem, kuru klātbūtne ir delfi Esplanādes neatņemama sastāvdaļa.
Rupeklis – tā arī esmu neizpratnē, kāpēc „rupeklis”. No viņa dīvaini izkārtotajām un uz vidu centrētajām dzejas rindām burtiski staro labestība un mīļums. Šķiet, ka ir jauks un labvēlīgi noskaņots pret visiem. Esmu novērojusi, ka ne vienmēr izsaka savu viedokli par konkrētu darbu – pieturas pie - „par mirušajiem vai nu labu vai neko”....kā saka, mīļā miera labad.. lai jau cilvēks raksta...šis nebija jauks gabals, bet varbūt nākamais būs labāks. Kols – labvēlīgi kritizējošs un argumentēts. Ja nepatīk, tad tā arī pasaka un pamato kāpēc. Starp citu, man šķiet, ka pašam ne slikti padodas rakstīšana. Brīžam bravūrīgs un nekaunīgs, bet tas virtualitātei raksturīgi.
Doks – gudrs, bet maskējas. Ne gluži tas, par ko izliekas. Liekas ka izglītots, jo no komentāriem var spriest, ka daudz lasījis. Cenšas ar asprātībām pievērst sev uzmanību. Savu attieksmi izsaka tieši un bez liekas kautrības – nelasīju, nelasu un nelasīšu! Viņa sakramentālais jautājums „a tu jauna un smuka, ko?” izraisa vispārēju jautrību.
abc – visai klusa personība, kas necenšas sevi pacelt pāri citiem. Neizlec ar asprātībām, bet nav arī uz muti kritis. Sarunas delfi viņam varētu būt sava veida relaksējoša nodarbe ikdienas darbus nepārtraucot, kā jau lielākai daļai šeit. Man šķiet, ka labi raksta, bet kautrējas. Bazilio – oho! Jau pats nick name kaut ko izsaka! Runcis, kas staigā kur un kad pats grib. Agrs putniņš. Ienāk, pagrozās un aiziet asti gaisā lepni saslējis. Kad gribu nāku, kad gribu eju! Brīnišķīgas fotogrāfijas, kuras burtiski tevi paņem savā varā un nelaiž vairs vaļā.
Hiacinte – nav jāmeklē vārdi, lai izteiktu savu domu, kas liecina tikai par to, ka arī viņa varētu piepulcēties autoru plejādei. Daudzas lietas Esplanādes komentāros uztver pārāk nopietni un ņem pie sirds. Viegli ievainojama ar nevietā pateiktu un nepārdomātu komentāru. Vienmēr esmu teikusi, ka palikt virtualitātes ēnā no daudziem aspektiem ir ērtāk. It īpaši emocionālam cilvēkam.
DžM – manuprāt ļoti jauka un sirsnīga. Liekas radusi visu dzīvē sasniegt pašas spēkiem. Emocionāla un dvēseliski bagāta personība, kura pārāk nopietni ņem pie sirds komentāros teikto.
Keita - ;))))) nu ko lai saka par savu sūrāko kritiķi? Varbūt labāk atturēties?;) Kad jau tad jau! Bravūrīga, asa, parupja, galvenās tēmas - „parunāsim par seksu” un „ko jūs te jēdzat no literatūras”. Kā jau visi, cenšas būt asprātīga. Kā par brīnumu - izdodas, neraugoties uz visai rupjo kontekstu. Nedomāju, ka arī dzīvē ir tāda, bet varbūt maldos. Viņas kritiku neuzņemu slimīgi vai ar naidu. Katram ir tiesības izteikt savu viedokli, tāpat kā man ir tiesības rakstīt, ja to vēlos. Kādi tam motīvi (Keitas jautājums) – tā jau ir mana darīšana;)
Cirks – Esplanādes asprātis, kurš tiek gaidīts un saukts. Man viņa asprātības paliek neinteresantas tai brīdī, kad sāk aizņemt pus lapu ar saukli „PARAMPAMPAM” vai ko tamlīdzīgu. Biezais – reta parādība delfi. Šķiet, ka tomēr strādā arī:) Taču papļāpāt arī kādreiz gribas, un Esplanāde šim nolūkam viņaprāt nav tā sliktākā vieta uz pasaules.
Info – ak, kā tad bez visu redzošā, dzirdošā un zinošā INFO:) zem šiem četriem burtiņiem pa laikam mīl paslēpties briesmīgi daudzi delfisti, lai visiem pavēstītu par saviem pārsteidzošajiem un neapstrīdamajiem atklājumiem virtuālajā lauciņā. Reizēm tas līdzinās bērnišķīgiem uzrakstiem uz sētas - „Jānis=Minna”, „Ieva+Pēteris=love”...
Varbūts – eck, nu tad beidzot nonācām pie mana krutākā, ja tā var rakstīt, konkurenta daiļrades lauciņā.:) Un šai sakarībā varu tikai teikt, ka man nav ko teikt.;) Pat neraugoties uz saņemtajiem autoreksemplāriem un īsām vēstulītēm – miglā tīta personība. Vienīgais, ko esmu novērojusi – visiem spēkiem cenšas tēlot slikto puiku, lai gan pats saka, ka tā nav:).
Šīs bija tikai manas personīgās domas, nebūt nepretendēju uz galēju patiesību un orākula nimbu. Tā kā atvainojos, ja kādam uzkāpu uz varžacīm vai arī kādu nepieminēju nemaz. Nejauši piegāju atkal pie loga. Puisis un meitene augstpapēžu kurpītēs nāk atpakaļ. Meitene iekārusies puisim elkonī kaut ko stāsta un stāsta bez pārtraukuma. Uz ceļu vairs neskatās, un es ar šausmām redzu, ka viņas kājas ar smailajiem papēžiem teju teju ieļodzīsies kādā bedrē. Skaidrs – bijuši kafejnīcā. Un tagad ir aizmirsts par augstajiem papēžiem vai iespējamo kājas traumu. Puisis tikai klusēdams velk meiteni uz priekšu, piekrītoši māj ar galvu, viltīgi paskatās uz mani un smaida.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
