close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Degvīna peļķē, gurķīšos
aizstiepusies roka
snaikstās, žņaudzas, protestē.

Pirksti atlaižas,
streiko redze, koordinācija,
apsarga dūre seju noskūpsta pēdējoreiz.

Reiz bija, vairs nav,
lūpas alkaini sūc
degvīna salijušās drēbes.

Reiz izteikti vārdi,
kā akmeņi uz krūtīm,
vēl tagad vaigā un smaganās sāp.

Un pēdējās atmiņas
kā ideāli gluda samazgu peļķe
mani uzņemot noviļņojas:
nav tramvajam vairs santīmu, bāc!
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form