29.februārī vides ministrs Raimonds Vējonis tikās ar Daugavpils rajona padomes vadību, vietējo pašvaldību vadītājiem un Daugavpils domes priekšsēdētāju. Tikšanās laikā ministrs pauda viedokli, ka Daugavpils HES projekta attīstība līdzinās nullei, ņemot vērā iespējamajās ekoloģijas problēmas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Daugavpils rajona padomes priekšsēdētāja Janīna Jalinska ministram pauda vietējo pašvaldību satraukumu par Latvijā aktualizēto iespējamo Daugavpils HES celtniecību, jo Daugavpils rajonā atrodas vērtīgie "Daugavas loki" un citi dabas objekti, kurus apdraudētu HES.

Raimonds Vējonis atzina, ka sabiedrība varētu nepieņemt šo ideju, un līdzīgi kā celulozes rūpnīcas celtniecības projektā, arī šeit dominē negatīvie, nevis pozitīvie faktori. Piemēram, Daugavas HES ietekmes zonā atrastos "Daugavas loki", kas iekļauti ES aizsargājamo teritoriju sarakstā NATURE 2000, un ES stingri pieprasa, lai šajās teritorijās nenotiktu celtniecība.

Arī vēlāk, Daugavpils domē, tiekoties ar domes priekšsēdētāju Ritu Strodi, kura Latvijas presē bija mudinājusi atgriezties pie diskusijas par HES celtniecību, ministrs pauda, ka šāda projekta attīstība līdzinās nullei saistībā ar iespējamajām ekoloģijas problēmām. "Skaidrs, ka HES celtniecība varētu būtiski ietekmēt aizsargājamās teritorijas Daugavas krastos, bet saskaņā ar Latvijas un ES likumdošanu šīs teritorijas nedrīkst ietekmēt", teica ministrs. Viņaprāt, šāda projekta akceptēšana varētu beigties ar nopietnām Eiropas tiesas prāvām, kuru rezultātā valstij būtu ne tikai jālikvidē būvniecība, bet arī jāmaksā milzīgs naudas sods – vairāki miljoni latu. Ministrs uzskata, ka no valsts puses neviens nebūs gatavs pieņemt šādu lēmumu.

Daugavpils domes priekšsēdētāja Rita Strode atzina, ka Daugavpils pašvaldība neiebilst pret HES būvniecību Daugavpilī, turklāt tas no pašvaldības neprasīšot ne santīma, jo interesi par šādu projektu izrādījuši jau vairāki investori, kuri gatavi ieguldīt savu naudu projekta īstenošanā. Tiesa, pagaidām gan HES būvniecības ideju neatbalstot nedz "Latvenergo", nedz Vides ministrija. Tikpat nereāla ministram pagaidām šķiet arī naftas pārstrādes uzņēmuma būvniecība Laucesē.

Pagaidām nav atrisināta arī radioaktīvo atkritumu glabātavas būvniecība Lietuvā tuvu Latvijas robežai. Ministra atzina, ka Latvijas valdība izvērtē Lietuvas iesniegto dokumentāciju, taču neviena starptautiskā vienošanās neparedz obligāti ņemt vērā Latvijas pretenzijas. Drīzumā sabiedriskajai apspriešanai tiks piedāvāts jauns atkritumu glabātavas būvniecības ietekmes uz vidi novērtējums.

Drīz būs pieejams arī jaunā Ignalinas AES projekta izvērtējums. Lietuvas valdība jau pieņēmusi lēmumu par jaunas AES būvniecību.

Pēc pašreizējās Ignalinas AES slēgšanas Latvijā kādu laiku būs elektroenerģijas deficīts un "Latvenergo" būs jādomā, kā šo deficītu segt – iepirkt elektrību no ārzemēm vai būvēt pašiem savas termoelektrocentrāles un attīstīt atjaunojamos energoresursus, atgādināja R. Vējonis. Viņaprāt, nedz valstij, nedz "Latvenergo" nav jāpiedalās Ignalinas AES projektā un nav jāmaksā vairāk kā miljards latu dalības maksa. "Ja mēs esam tik bagāti, tad šo miljardu varam ieguldīt Latvijā, piemēram, atjaunojamos energoresursos," uzskata ministrs. Piemēram, biomasas potenciāls valstī esot ļoti liels. Simtprocentīgi nodrošināt savus energoresursus Latvija nevarēšot, tāpēc jebkurā gadījumā būs no kāda atkarīga – no Krievijas vai no Eiropas, uzskata R. Vējonis.

Pēc pērn notikušās naftas noplūdes Daugavā Latvija ir saņēmusi kompensāciju no Krievijas uzņēmuma "Zapad-Transņefteprodukt" par dīzeļdegvielas noplūdes rezultātā nodarītajiem zaudējumiem 318 246 latu apmērā. R. Vējonis pastāstīja, ka martā valdība pieņems lēmumu par šo līdzekļu sadali un viens no plānotajiem pielietojumiem esot papildu ekipējuma iegāde Daugavpils un Krāslavas ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem un krasta apsardzei. Paredzēts arī piešķirt līdzekļus stacionāru būvju projektēšanai Daugavas abos krastos, kas būs paredzētas bonu stiprināšanai avārijas gadījumā.

Ar Daugavpils domes priekšsēdētāju ministrs apsprieda arī Daugavpilī īstenotā ūdenssaimniecības projekta gaitu. Pašvaldība vērsa ministra uzmanību uz dūņu laukiem Križos, un lūdza ministrijas atbalstu šīs krātuves likvidācijai un jaunas dūņu glabātavas veidošanā. R. Vējonis atzina, ka pašvaldībai ir iespēja piesaistīt finansējumu šīs problēmas risināšanai, piedaloties ūdensapgādes projekta nākamajā posmā vai arī pretendējot uz finansējumu komposta lauku izveidei.

Domes izpilddirektors Arvīds Kucins skaidroja, ka pagaidām ātrākais problēmas risinājums ir esošo dūņu lauku teritorijas paplašināšana Naujenes pagastā, taču tuvākajā nākotnē plānots veidot komposta laukus, kur tiks izmantotas gan dūņas, gan pilsētā novāktās koku lapas un citi dabas atkritumi, kurus pārstrādājot varēs tālāk izmantot apstādījumu mēslošanai. Komposta lauku izveidei gan būs jāizvēlas cita teritorija. Lai īstenotu šo ieceri uzņēmuma "Daugavpils ūdens" darbinieki iecerējuši tikties ar Vides ministrijas speciālistiem, lai pārrunātu projekta izstrādi.

Ministru interesēja arī māju energoefektivitātes paaugstināšanas programmas realizācija Daugavpilī. Viņš apskatīja renovēto māju Vienības ielā.

Daugavpils rajona vietējo pašvaldību vadītājus ministrs informēja par ES līdzfinansējumu ūdenssaimniecības projektu realizēšanai. Ministrs uzsvēra, ka šo finansējumu piešķir pēc novadu principa, un no 153 miljoniem latu 36 miljonus latu saņems Latgale. Iekavējusies projektu konkursa izsludināšana, jo no 150 Ministru kabineta reglamentējošajiem noteikumiem pieņemti tikai astoņi. Konkurss tiks izsludināts trīs reizes – šogad, 2010. gadā un līdz 2013. gadam.

Pašvaldības varēs pieteikt projektus konkursam dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai, ūdens attīrīšanas iekārtu atjaunošanai un citus. To realizēšanas termiņš būs ne vairāk kā 2 gadi, lai nesadārdzinātu būvdarbu izmaksas, kuras valsts plāno segt tikai pilsētām, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 2000 iedzīvotāju. Vērtēšanas komisijā tiks uzaicināti arī rajona padomju pārstāvji, lai novērtēšana būtu objektīvāka. Maksimālā projekta summa noteikta 0,5 miljoni latu. Valsts atbalstīs tikai vienam konkrētam ciematam, nevis vairākiem ciematiem izstrādātu projektu. Vides ministrija iesaka, lai 85% finansē ES, 15% līdzfinansē valsts un pašvaldība, lai gan Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija vēl nav pateikusi galavārdu par finansēšanas kārtību.

Daugavpils rajonā saglabājušies vecie ūdenstorņi, kurus vajadzētu demontēt vai atjaunot. Pagājušā gada nogalē šāds tornis nogāzās Līksnas pagastā, un šobrīd pašvaldība meklē finansējuma tā demontāžai. Ministrs skaidroja, ka nav paredzēts valsts finansējums šādiem darbiem, izņemot atbalstu jaunu ūdenstorņu celtniecībai.

Kalkūnes pagasta padomes priekšsēdētājs Arnotijs Cimoška uzskata, ka valdībai pirmām kārtām būtu jāatbalsta tie ūdensapgādes projekti, kas bija iesniegti, bet netika atbalstīti iepriekšējā plānošanas periodā. R.Vējonis skaidroja, ka konkursos nosacījumi ir vienādi gan iepriekš, gan no jauna iesniegtajiem projektiem, piebilzdams, ka pirmām kārtām izvērtēs tos projektus, kas plānoti īpaši aizsargājamajās teritorijās.

"Mēs ceram, ka līdz 2013. gadam ūdensapgādes projektus īstenos lielās pilsētas, un nākamā plānošana perioda naudu, protams, ar piebildi, ja ES tādu piešķirs, varēs izmantot mazās pašvaldības," pauda ministrs.

Pašvaldību vadītāji interesējās arī par izmaiņām Aizsargjoslu likumā. Sventes pagasta padomes priekšsēdētāja Brigita Vasiļevska informēja, ka iedzīvotāji sola pašvaldību sūdzēt tiesā, jo tā neatļauj būvniecību applūstošajās teritorijās. Ministrs uzsvēra, ka tiesa būs pašvaldības pusē, jo tā rīkojas likumīgi.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form