Stikla glāzes trešajos 150 cl sarkanvīna ietiepušās.

- [viņas smiekli savijas ar deputātu riepu dūkoņu Vecrīgas bruģī, alus kausu dibentiņiem pret koka galdiem un reibušo mīlnieku piedāvājumiem šonakt iecerētajām] ...

- Tu domā mani traku esam? Tu vienmēr smejies, kad mēģinu būt nopietns. Ja ne mulsinoši, bet izjauc manus centienus.

- Es tāda esmu. Negribi peldēties? Man karsti.

- Request Jurmala, Lielupe?

- Aga!


. . . . .


Termināla tablo pirms kāpnēm stāsta par 30 sekundēm līdz durvis aizveras. Steiga starp tiem kas lēni, kāpnes augšup, spurts un paspēts. Uff! Viņa atslīgst tamburā uz grīdas. Brūnajos pirkstos Barclay atvarā sagriežas.

- Vai jums ir sērkociņi, kungs?

Krams pret dzelzi, benzīns filcī, liesma zilgana. Art is everywhere. Dūmi aizstīdz caurvējā.

Durvis ar neeļļotiem riteņiem. Tante ar somu slīpi uz vēdera. Skatiens bez ironijas. Aiz viņas izstīdzējis šķielējošs vīrietis zaļām zīmotnēm.

- Biļetītes?

- Nepaspējām, bet vai Latvijas dzelzsceļš nepakalpotu mums tagad un te, tūlīt?

- Kāda steiga tad bija?

- Bija steiga, tā gadās, Kurts jau pieminējis šo situāciju.

Tantes rokas jau stiepjas pēc biļetēm, bet vīrietis aizvainots:

- Kurš te pīpējis ira? Lasīt nepratāt? Un iereibuši nedrīkst vilcienā braukt!

- Brauc visi kam nav slinkums, ko nu piesienies!

Tante paliek, bet viņas pārinieks atpakaļ vagonā.


. . . . .


Vilciens stājas, durvis atveras. Onkulis ar suni pārkāpj Viņas slaidajiem stilbiem. Sieviete ar CityMarket maisiņu nicīgi. Iekāpj divi policisti.

- Te tie iereibušie pilsoņi, kas apvainoja "pri ispoļņeņi?"

- Nū, laikam, - kontroliere ir manāmi samulsusi.

- Jā, jā, es par šiem ziņoju, - otra kontroliera stāvs izslej nozīmīti uz krūtežas tagad jau tamburā.

- Nu ja, nu ja, mēs mēģinājām aģitēt par Gardu un viņa meitenēm!

- Koa?, - maza auguma policists ar ūsām nesaprot.

- Nu tie kas saka, ka krievus vajag deportēt uz etnisko dzimteni!

- TURI MUTI!

- Koe?

Otrs policists ir metru deviņdesmit, simtu un divdesmit kilogrami. Pastūmis nost ūsaino, viņš izpogā melno gumijas draugu un paskatījies griestu augstumu ietriec Viņam sejā. Otreiz, vēl, vēl, vēl.


. . . . .


Neona spuldžu gaismā vilciena attālināšanās liekas dabiska. Priedes smaržo sveķus tumsā. Viņa baltais krekls mazliet par daudz sasārtis. Viņas asaras dzidrākas kā sāpīgas.

- Būs jau labi, rētas izdaiļo vīrieti, - viņš mazliet dobji sāpīgi iesmejas.

- Beidz ...

- Mēs gribējām peldēties? Vari iet?

- Neāksties! Man taču nekas, bet tu?

- Ar mani viss ir lieliski!


. . . . .


Nogāze ir pārāk stāva, lai būtu jūras krastā. Bet viņi skūpstījās visu laiku kamēr gāja turpceļā. Sārtais krekls atpogāts, tikai noslīdēt smiltīs. Kleitiņa pār galvu. Lūpas siltas, siltas. Neatšķirt kuram kuras. Pirkstu gali vibrējoši un meklējoši. Domas gaišas kā padebeši.

- Ejam peldēties?!

- Mazliet valguma nepietrūkst, draiskule tu mana? Ejam!

Nakts peldes ir savādākas. Ienirstot nezini zemi un debesis, nezini kur zeme, kas apsolīta, jūti ūdenszāles, kas slīd viegliem pirkstiem, bet neredzi. Mazliet vairāk jāaizdomājas, kad skaties zvaigznēs augšup. Zvaigznes ti tālu. Mēs tiešām vieni, vieni visumā?

- Man liekas, ka grunduļi mani mēģina apēst, pieskaras maziņām lūpiņām, aicina dziļāk.

- Tā nevar būt, bet drošības pēc - peldam turp kur baltā kāpa spīd?

- Bailīgs tu esi vīrieti, neviens mani tev neatņems, jo es tava, zvaigznēs tā rakstīts.

- ...


. . . . .


Viņas augums valgs, ūdens lāses ieķērušās matos. Viņš noslīgst ceļos un satvēris viņas siltos gurnus, mēģina atzīties visā, ko ir iedomājies. Viņas rokas izliecas, pirksti izplešas un mēģina satvert neesību. Viņa smaržo pēc ūdenszālēm, brīvības un ilgām. Nesteigties ...

Laikam naktīs smiltis nav aukstas, Viņš smilšu graudiem plecos un tad aizverot acis, Arābijas paklāji aizslīd kaleidoskopā atpakaļ.

Viņa virs Viņa kā Krimas uzartajā laukā pirms daudziem gadsimtiem. Laukam jābūt uzartam, Viņai apaugļotai ...

Kliedziens unisonā saplēš debesis, lietus lāses siltas un vasarai, pār abiem. Tagad Viņam būt kā lietus aizsegam, saviem pleciem pār Viņu.

Zvaigznes neredz, pasaulei nav daļas ...


. . . . .


- Čau!

- Labrīt!

- Lielupe?

- Aga!

- ...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit