No 22. līdz 25. maijam visās ES valstīs notika EP vēlēšanas. Lielākajā daļā valstu vēlētāji pie urnām devās tieši svētdien, 25. maijā, un arī agrāk vēlējušo valstu iedzīvotāji rezultātus uzzināja tieši svētdienas vakarā.
EP vēlēšanām Latvijā kopumā tika reģistrēti 14 deputātu kandidātu saraksti, bet 5% no vēlēšanās nodotā balsu kopskaita un deputātu vietas EP ieguva pieci deputātu kandidātu saraksti - "Vienotība" saņēma 204979 jeb 46,19% balsu un četras vietas, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" ieguva 63229 jeb 14,25% balsu un vienu deputāta vietu, "Saskaņa" saņēma 57863 jeb 13,04% balsu un vienu deputāta vietu, Zaļo un Zemnieku savienība, saskaņā ar apstiprinātajiem rezultātiem, saņēmusi 36637 jeb 8,26% balsu un vienu deputāta vietu, "Latvijas Krievu savienība" ieguvusi 28303 jeb 6,38% vēlētāju balsu un vienu deputāta vietu.
EP no Latvijas ievēlēja šādus deputātus - Valdi Dombrovski, Sandru Kalnieti, Arti Pabriku un Arturu Krišjāni Kariņu no "Vienotības", Robertu Zīli Nacionālās apvienības, Andreju Mamikinu no "Saskaņas", Ivetu Griguli no ZZS un Tatjanu Ždanoku no "Latvijas Krievu savienības".
Vēlēšanās piedalījās 445225 jeb 30,2% vēlētāju, vēlēšanās saņemtas 443802 derīgas vēlēšanu aploksnes, kurās bija 440288 derīgas vēlēšanu zīmes. 1208 vēlētāji bija nobalsojuši ar tukšām vēlēšanu aploksnēm, tādējādi atturoties atdot savu balsi par kādu no četrpadsmit deputātu kandidātu sarakstiem.
EP pirmajā plenārsesijā Šulcam atbalstu ar 409 balsīm, galvenokārt, nodrošināja viņa pārstāvētais Sociāldemokrātu bloks, kā arī lielākā EP politiskā grupa – Eiropas tautas partija.
Iepriekš Šulcs bija arī Sociāldemokrātu pārstāvis cīņā par Eiropas Komisijas (EK) prezidenta krēslu, taču šo posteni zaudēja ETP izvirzītajam līderim, bijušajam Luksemburgas premjeram Žanam Klodam Junkeram (59).
Kopumā EP strādā 751 deputāts, kuri par ES būtiskiem jautājumiem lemj septiņās dažādās politiskajās grupās.
22. oktobrī EP apstiprināja Žana Kloda Junkera vadītās EK pilnvaras, un jau 1.novembrī tā ķērās pie darba.
Priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos jaunajā komisijā ir Valdis Dombrovskis no Latvijas. Šī bija pirmā reize, kad Eiropas politiskās partijas jau pirms Parlamenta vēlēšanām bija nosaukušas savus kandidātus EK priekšsēdētāja amatam – tā vēlētāji visā Eiropā zināja, par kuru no kandidātiem viņi balso.
Par jauno EK komandu balsoja 423 deputāti, 209 bija "pret", bet 67 atturējās.
Jaunās komisijas lielākais jaunievedums ir septiņu viceprezidentu amati. Vienu no šiem prestižajiem amatiem ar atbildību par eiro un sociālo dialogu ieņems Latvijas ekspremjers Dombrovskis.
Romas pāvests Francisks vizītes laikā EP Strasbūrā brīdināja, ka Eiropa zaudē savu vadošo lomu pasaulē un tiek uztverta par kaut ko "novecojušu un izvārgušu".
Pāvests norādīja, ka ir no jauna jāstiprina Eiropa, aprakstot kontinentu kā "vecmāmiņu, kura vairs nav auglīga un rosīga", un norādot, ka Eiropa "riskē lēnām zaudēt savu dvēseli".
Šī bija otrā Romas pāvesta vizīte EP Strasbūrā. 1988. gadā te viesojās pāvests Jānis Pāvils II, kurš uzrunā Eiropu nodēvēja par "civilizācijas signāluguni".
59 gadus vecais ginekologs Mukvege organizēja palīdzību sievietēm, kas cietušas no grupveida izvarošanas konflikta laikā Kongo. Aizpagājušajā gadā viņu mēģināja nogalināt un viņam nācās bēgt uz Eiropu.
Latvija ES Padomē būs prezidējošā valsts laikā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 30. jūnijam. Šajā laikā Latvijā notiks aptuveni 200 dažāda līmeņa valsts institūciju organizēti pasākumi - neformālās ES Ministru padomes, ekspertu darba grupas, konferences, semināri un citi līdzīga satura un formas pasākumi.
Prezidentūras pasākumu mērķauditorija ir valstu vadītāji, ES institūciju pārstāvji, nozaru ministri, valsts un pašvaldību iestāžu vadītāji un darbinieki, komersanti, nevalstisko organizāciju un sociālo partneru pārstāvji, kā arī citi interesenti.
Vienā dienā paralēli plānoti aptuveni trīs pasākumi ar vidēji 100 dalībniekiem katrā pasākumā. 2015. gada aprīlī, maijā un jūnijā vienā dienā paralēli plānoti aptuveni pieci pasākumi.
