Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadošā hidroloģe Irēna Nikoluškina apstiprināja, ka jau vakar vakarā Venta Kuldīgas teritorijā bijusi brīva no ledus.
Ventā izveidojušies arī vairāki ledus sastrēgumi - Pakalna rīcībā ir informācija, ka starp Kuldīgu un Skrundu sastrēgumi izveidojušies divās vietās, savukārt posmā starp Kuldīgu un Ventspils novada Zlēkām - vienā vietā. Tā rezultātā vairākās vietās Ventā cēlies ūdens līmenis un applūduši vietējas nozīmes un meža ceļi. Ziņu par applūdušām mājām Kuldīgas novadā nav.
Pēc Pakalna teiktā, neizbraucams esot vietējās nozīmes ceļš pie Riežupes smilšu alām netālu no Kuldīgas. Kā informēja Pakalns, ūdens līmenis Ventā ir svārstīgs - brīžam tas paceļas un brīžam krītas. "Esam sazinājušies ar Saldus zemessardzes spridzinātāju vienību," pastāstīja Pakalns, skaidrojot, ka vajadzības gadījumā zemessardze spridzinās ledu. Pēc Pakalna domām, ledu Ventā tomēr spridzināt nevajadzēšot, taču precīzi prognozēt pašlaik neko nevarot. VUGD darbinieki nemitīgi šodien turpina uzraudzīt situāciju Ventā.
Kā informēja Nikoluškina, Ventā pie Lietuvas robežas ūdens līmenis kopš 19.marta cēlies par 4,14 metriem, taču pēdējā diennaktī ūdens līmeņa celšanās vairs nav bijusi tik strauja - diennakts laikā līmenis pacēlies par 61 centimetru. Nikoluškina atzina, ka "tagad viss ļoti strauji attīstās", un pieļāva, ka Ventas lejtecē pastāv plūdu iespēja.
Kā pastāstīja VUGD Ventspils daļas komandieris Andris Šulcs, Ventspils novadā pagaidām teritorijas nav applūdušas. Ventā pie Piltenes un Vārves ūdens līmenis cēlies par 20-40 centimetriem.
Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucnenieks pirmdien preses konferencē sacīja, ka pašlaik situācija Ventā Ventspils novada teritorijā nesot kritiska, un prognozēja, ka ledus iešana Ventas lejtecē varētu notikt nedēļas otrajā pusē.
"Divas reizes dienā tiek apkopota informācija par ūdens līmeņa izmaiņām, ko mums sniedz pašvaldības norīkotie pārstāvji katrā pagastā. Pēc pirmās ienākušās informācijas, Zlēkās ūdens līmenis par pusotru metru ir cēlies. Šobrīd tiek novērotas ūdens līmeņa izmaiņas, arī mazās upītēs ir diezgan pacēlies ūdens līmenis, taču nekāda reāla apdraudējuma nav. Droši vien ledus iešana nedēļas otrā pusē varētu sākties," sacīja Mucenieks.
Kā novēroja aģentūra LETA, šodien ap pusdienas laiku Ventspilī uz Ventas bija redzami vismaz 20 zemledus makšķernieki.
Jau ziņots, ka, ņemot vērā biezo sniega segu un dziļi sasalušo zemes virskārtu, šopavasar iespējami pali arī Ventā, kur pēdējos gados ievērojami plūdi nav bijuši.
Jo dziļāk sasalusi zeme, jo lielāka ir virszemes notece, kas var nonākt upē vai sakrāties ieplakās, skaidroja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadošā hidroloģe Irēna Nikoluškina.
Plūdi iespējami Ventas lejtecē - Ventspils novada Lečos un Zūrās upe met līkumus, kur varētu veidoties ledus sastrēgumi. Jāņem vērā, ka lejtecē ir arī mazs upes kritums, uzsver Nikoluškina. Vēl pagājušā gadsimta vidū plūdi šajā apkaimē bijuši samērā bieža parādība.
Kā iepriekš pastāstīja Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks, ir atrunātas visu iesaistīto dienestu - Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Valsts robežsardzes un Zemessardzes - iespējas iesaistīt savus spēkus un tehniskos līdzekļus iespējamo plūdu seku novēršanā, kā arī apzināti to iedzīvotāju, kuri dzīvo plūdu apdraudētajā teritorijā, tālruņu numuri.
Ir atrunāts, kā ar laivām būs iespējams nodrošināt iedzīvotāju izkļūšanu no plūdu skartās teritorijas un kā policija nodrošinās māju apsardzi, ja radīsies nepieciešamība mājas pamest.
Mucenieks uzslavēja Zlēku pagasta pārvaldes iniciatīvu, kas plūdu apdraudēto māju iedzīvotājiem nosūtījusi ierakstītas vēstules ar kontaktinformāciju un instrukcijām, kā rīkoties plūdu gadījumā. Katrā pagastā tiek izmantotas atšķirīgas iedzīvotāju brīdināšanas metodes, skaidro Mucenieks.
Kā atzina Ventspils novada domes priekšsēdētājs, nav iespējams prognozēt plūdu apmēru. Plūdu seku novēršanas plāns modelēts, vadoties no 1979.gada pieredzes, kad šajā apvidū pēdējo desmitgažu laikā bijuši lielākie plūdi, pastāstīja Mucenieks.
Kā informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ventspils daļas komandieris Andris Šulcs, apzināts, ka plūdi varētu skart teritorijas Ventspils novada Piltenē, kā arī Vārves un Zlēku pagastos. Katrā no šiem pagastiem iecelts atbildīgais, kurš regulāri novēro ūdens līmeņa izmaiņas Ventā. Plūdi Ventspils novadā nopietni varētu apdraudēt tikai vienu māju Piltenē, taču ar plūdu radītām neērtībām varētu būt jārēķinās arī 12 māju iedzīvotajiem Piltenē, 15 saimniecībām Zlēku pagastā un četru māju iemītniekiem Vārves pagasta Zūru ciemā, iepriekš informēja Šulcs.