"Lai ēdiens ir kā zāles un zāles ir kā ēdiens," jau antīkajā pasaulē pieprasījis Hipokrāts. Viņa sauklis ir aktuāls arī mūsdienās, kad valda bioloģiskās pārtikas bums un diskusijas par uzturu. "Uz viņa atziņām arī balstās klostermedicīna," norāda vācu mācītājs Kilians Zaums, kurš senās zināšanas izcēlis no aizmirstības putekļiem. Viņš ilgu laiku vadījis slimnīcas nodaļu Svētās Otīlijas klosterī, bet kopš 2003. gada ir draudzes mācītājs Oberalteihas klosterī Lejasbavārijā (Vācijā). "Interesanti, ka daudzi vecie likumi precīzi atbilst mūsdienu uztura medicīnas ieteikumiem," saka mācītājs. Bez tam Rostokas universitātes "Klosteru pētījums" liecina, ka mūku ordeņos sieviešu un vīriešu dzīves ilgums bija vienāds. Grūti spriest, cik liels tur ir uztura nopelns, taču tas noteikti nav maznozīmīgs, domā eksperti.
Tradicionālā Eiropas medicīna
Mūsdienās daudz runā par tradicionālo Ķīnas medicīnu un indiešu ajūrvēdu, taču tradicionālā Eiropas medicīna nav populāra. "Tieši tā arī ir klostera medicīna," saka mācītājs Kilians. "Pie mums tā ir nonākusi aizmirstībā, jo to ir izspiedusi no aprites skolas medicīna."
Klostera mācība par dziedniecību parādās pārsteidzošas paralēles ar Āzijas zemju atziņām par dziedniecību: ķermeņa šķidrumi – asinis, dzeltenā žults, melnā žults un gļotas – arī Eiropas zemēs izsenis tika pielīdzinātas elementiem gaiss, uguns, zeme un ūdens. Tāpat arī pārtikas produktiem piemīt sildošas, atdzesējošas, mitrinošas vai sausinošas īpašības. Ar pareizu uzturu ķermenī vajadzēja panākt šo šķidrumu atrašanos līdzsvarā, lai novērstu slimības. Pastāvēja daudzas pamācības, kā mazināt slimības ar ēšanas palīdzību.
Senās zināšanas gūst jaunu apstiprinājumu
Klosteri lielākoties gādāja paši par uzturu saviem iemītniekiem. Tāpēc klosteros uz galdiem nonāca – un nonāk joprojām – galvenokārt sezonāli un reģionāli produkti. Šis punkts bija svarīgs tolaik, un ir svarīgs arī tagad: šie produkti ir ne tikai svaigāki un, līdz ar to, vitamīniem bagātāki, bet arī ar mazāku piesārņojumu. Mūsdienu uztura speciālistu ieteikumiem atbilst arī citi klosteru uztura baušļi: galvenais pārtikas produkts – labība – vienmēr tika malts viss grauds un pilnvērtīgi patērēts, piemēram, kā maize vai putra. Tiklīdz bija pieejami, tika bagātīgi patērēti arī augļi, dārzeņi un siers. "tas no mūsdienu viedokļa ir labākais veids, kā uzņemt kalciju no piena," skaidro mācītājs Kilians. Gaļa uz galda nonāca reti, un arī tad tikai putnu gaļa vai zivis – četrkājaino dzīvnieku gaļa bija paredzēta tikai slimniekiem. Saldumi arī bija, taču pavisam savādāki nekā mūsdienās, turklāt tikai svētkos. Tieši lielais vienkāršo cukuru (monosaharīdu) patēriņš mūsdienās izraisa tautas masveida aptaukošanos un slimības, kas rodas tā rezultātā.
Mazāk ir vairāk
Svarīgi bija ne tikai tas, ko ēda, bet arī, cik bieži un kad. Kopīgajai maltītei, kuras laikā visi ēda klusējot, tika atvēlēts daudz laika. Ēdiena lēnai baudīšanai mūsdienās diemžēl netiek pievērsta pienācīga uzmanība. Pārāk bieži mēs stresa dēļ ēdam kā pagadās un pat nedomājot. "Tādējādi ne tikai mēs apēdam vairāk, kā vajadzīgs, bet arī gremošanas nervs ir noslogots arī, kad tam nevajadzētu darboties, izraisot gremošanas funkciju pasliktināšanos," skaidro mācītājs Kilians. Tāpēc mūki un mūķenes agrāk ēda agras vakariņas: pat ziemā galds bija jānovāc pirms saulrieta. Šis noteikums un arī klostera ieteikums vakaros neēst zaļus augļus un dārzeņus atbilst mūsdienu atzinumiem, ka ēšana veļu vakaros noslogo gremošanas sistēmu. Maltīšu biežums mainījās līdz ar baznīcas kalendāru – dažreiz bija tikai viena, citreiz divas ēdienreizes dienā. Daudz tas noteikti nav, taču veselīgi gan! Mūsdienu zinātnieku atklājumi liek domāt, ka uzturs ar pazeminātu kaloriju daudzumu varētu būt vienīgais veids, kā patiešām palielināt dzīves ilgumu.
Migrēna
Viduslaiku klosteru dziedniecībā par migrēnas cēloni tika uzskatīts ķermeņa šķidrumu līdzsvara zudums galvā. Terapija jau tolaik bija sarežģīta.
Uztura ieteikumi: Iespējams, ka dažiem cilvēkiem migrēnas lēkmju izraisītāji ir atsevišķi pārtikas produkti. Lai noteiktu cēloni, "pacientam ēdienreizes ir noteikti jāizbauda kā atpūtas brīdis," iesaka mācītājs Kilians. Tā atslābināsies kairinājumiem pārslogotās smadzenes. Bez tam ir svarīgi ēst regulāri, piecas līdz sešas reizes dienā. Tā tiks novērstas cukura līmeņa svārstības asinīs, kas var izraisīt sāpju lēkmes.
Ideālie pārtikas produkti: Migrēnas gadījumā ir svarīgs kairinājumus mazinošs un nomierinošs uzturs. Viduslaikos šādas īpašības tika piedēvētas endīviju salātiem – mūsdienās ir zināms, ka tā satur daudz folskābes, kas ir atslābinoša viela. Labi ir arī kartupeļi, kas sniedz nervus stiprinošo B vitamīnu un kāliju, kas paplatina asinsvadus. Arī fenhelis satur kāliju. Klostera medicīnā tas tika uzskatīts par ideālu līdzekli pret migrēnu, jo tas palīdzēja līdzsvarot ķermeņa šķidrumu darbību, novēršot galvassāpes. Izcils līdzeklis ir magones – pieredze liecina, ka to sēkliņām (patiecoties augstajam magnija saturam tajās) piemīt nomierinoša iedarbība. Tāpēc – profilakses nolūkos ēdīsim biežāk magoņmaizītes!
Miega traucējumi
Jau seno laiku mūki zināja par nakts miega lielo nozīmi. Bieži vien miega problēmu cēlonis ir pārslogots gremošanas trakts, tāpēc, lai miegs būtu ciešs, vakara maltīte vienmēr bija jābeidz vēl pirms saulrieta. Vēl viens iemesls: pēc vēlām vakariņām organisms nespēj izstrādāt pietiekami daudz triptofāna, kas nepieciešams miega hormona melatonīna izstrādei.
Uztura ieteikumi: "Pirmais solis ceļā uz veselīgu miegu ir – neēst pēc pulksten 18," zina teikt mācītājs Kilians. "Caurmērā pat veseli cilvēki guļ daudz labāk, ja pavisam atsakās no vakariņām." Zaļbarība vakaros vienmēr ir tabu. Šis uzturs pārāk ilgi gremojas zarnu traktā, veidojas sārņi, kas noslogo aknas, cilvēks naktī pamostas. Ja vakarā ēd olbaltumvielas, vajadzētu atteikties no ogļhidrātiem, tad proteīni organismā ātrāk sadalīsies.
Ideālie pārtikas produkti: Viegli sagremojams un ar triptofānu bagāts uzturs veicina miegu. Jau viduslaikos bija zināms, ka šo procesu veicina fenhelis, uzlabojot kuņģa un zarnu darbību. Par viegli sagremojamiem tiek uzskatīti tvaicēti cukini, cigoriņu salāti un gurķi. Viegli dzīvnieku valsts produkti ir zivis, it īpaši forele, zandarts un menca, kā arī vistas gaļa. Labs triptofāna avots ir kviešu asni – augstajam B vitamīna saturam tajos piemīt papildu nomierinoša iedarbība. Arī sierā, biezpienā, olās, tumšajā šokolādē un Indijas riekstos ir daudz šīs melatonīna izejvielas. Mācītājam Kilianam kā mūkam nav nekas iebilstams pret kādu malciņu alus pirms gulētiešanas, lai labāk varētu aizmigt: "Glāze apiņu un neliels alkohola daudzums izraisa patīkamu gurdenumu. Vairāk par šo dzert gan nevajadzētu."
Asinsvadu pārkaļķošanās
Viduslaiku garīdznieki asinsvadu nosprostošanos saistīja ar ķermeņa šķidrumu sabiezināšanos. Pēc viņu domām, vainīgs bija siltuma trūkums un vienlaikus pārmērīgs aukstu, mitru vielu daudzums organismā. Par arteriosklerozes galveno cēloni tika uzskatīts nepareizs uzturs – un tāds ir arī mūsdienu mediķu viedoklis.
Uztura ieteikumi: Arteriosklerozi sākuma stadijā var apturēt ar pareizu uzturu un kustīgu dzīvesveidu. "Visi pārtikas produkti, kuri ar lielu šķiedrvielu daudzumu pazemina holesterīna, cukura un insulīna līmeni, palīdz novērst asinsvadu pārkaļķošanos," skaidro speciālists. Bez tam svarīgi ir arī ēst daudz augļu un dārzeņu – tajos esošie antioksidanti sargā artērijas. Mācītājs Kilians iesaka profilaksei šādu diētu: divas līdz trīs reizes nedēļā ēst zivi un divreiz veģetāru ēdienu.
Ideālie pārtikas produkti: Jau 11. gadsimtā jūras zivis tika vērtētas kā organismu sildošas un sausinošas – līdz ar to tās labi iedarbojās pret auksto, mitro arteriosklerozi. Nav brīnums, jo omega 3 taukskābes (it īpaši daudz to ir, piem., lasī un siļķēs) tiešām pasargā asinsvadus no iekaisumiem un pazemina holesterīna līmeni. Jau agrākos laikos garīdznieki ieteikuši sirds veselībai lietot rapšu eļļu, ābolus, ķiplokus un artišokus – un pēc mūsdienu zinātnieku domām to sastāvā esošās vielas tiešām samazina nelabvēlīgos taukus asinīs. Bez tam, artišoka kauslapās ir visvairāk šo aizsargvielu!
Cikla problēmas
Agrākajos laikos par šo problēmu cēloni uzskatīja ķermeņa šķidrumu pārsātinājumu organismā vai pārāk šaurus asinsvadus. Mūsdienās ir zināms, ka problēmu cēlonis tiešām ir izjaukts līdzsvars – izjaukts hormonālais līdzsvars.
Uztura ieteikumi: Pirmsmenstruāciju sindroma (PMS) vai cikla problēmu gadījumā hormonālās svārstības var novērst ar pārtikas produktiem, kuros ir fitoestrogēni. Tie neiedarbojas uzreiz, tāpēc uzturā jāiekļauj ilgstoši.
Ideālie pārtikas produkti: Kā vislabāko līdzekli sieviešu kaišu novēršanai agrākos laikos ieteica linsēklu eļļu un linsēklas. "Sēklas ārējā čaula satur daudz lignānu, kas ir fitoestrogēni," skaidro mācītājs Kilians. Vēl augstāks fitoestrogēnu daudzums ir sojas pupās (profilaksei dzer trīs tases sojas piena katru dienu) un sarkanajā āboliņā. Tāpēc eksperts iesaka šo problēmu gadījumā ik dienu ēst salātus, kas bagātināti ar sarkano āboliņu un kam pievienota linsēklu eļļa. Ar uztura palīdzību ir jānovērš arī B6 vitamīna trūkums, kas var izraisīt PMS. Sevišķi daudz šīs uzturvielas ir avokado, vistas gaļā un cūkgaļā. Ja moka vēderkrampji, jau viduslaikus klostera grāmatās bija ieteikumi dzert pelašķu tēju trīs līdz piecas tases dienā. Pie tam vēl tika ieteikts ēst kviešu klijas, lēcas vai zirņus – arī pēc mūsdienu zinātnieku domām to augstais magnija saturs palīdz mazināt krampjus.
Kuņģa darbības traucējumi
Klostera dziedniecība par kuņģa problēmu cēloni uzskatīja tādu ķermeņa šķidrumu kā žults un gļotas pārmērīgu daudzumu organismā. Ja cilvēks pēc ēšanas bieži jūtas slikti bez kāda nopietna iemesla, tad mūsdienu speciālisti runā par "kuņģa darbības traucējumiem", un tas var novērst ar pareiza uztura izvēli.
Uztura ieteikumi: Kuņģa problēmu gadījumā vajadzētu kritiski izvērtēt savus ēšanas paradumus: vai es ēdu pārāk ātri? Vai es kārtīgi sakošļāju ēdienu? Tas ir ļoti svarīgi, jo, jau ēdienam nokļūstot mutē, sākas ēdiena sagremošanas priekšdarbi, tādējādi ēdiens mazāk noslogo gremošanas traktu. Kuņģa problēmu gadījumā vajadzētu izvairīties no sīpoliem un ķiplokiem, jo tie kairina gļotādu un veicina tās uzpūšanos.
Ideālie pārtikas produkti: Cukini, burkāni, ķirbji, fenheļi, baklažāni un kartupeļi maz noslogo kuņģi, it īpaši, ja tie ir sīki sagriezti un tvaicēti. Tā kā to sastāvā ir maz kairinošu vielu, tie ir ne tikai viegli sagremojami, bet arī neitralizēt citu pārtikas produktu skābju ietekmi. Sarkanās bietes vēl bez tam satur arī betalaīnus, kas mazina iekaisuma procesus un saudzē iekaisušu gļotādu. Arī spinātiem piemīt labvēlīga ietekme uz kuņģa darbību – tie satur mangānu, ar kura palīdzību organisms var izstrādāt enzīmus šūnu aizsardzībai. Jums bail no kuņģa-zarnu trakta infekcijas? Tad mācītājs Kilians iesaka uzturā iekļaut tādus garšaugus kā timiāns, lauru lapas, majorāns, oregano un ārstnieciskā salvija – to ēteriskajām eļļām piemīt antibakteriāla iedarbība.
Kariess un paradontoze
Viduslaikos slimos zobus ārstēja, izvelkot tos ar stangām. Tieši tāpēc bija ļoti svarīgi pēc iespējas ilgāk uzturēt zobus veselus. Pareiza uztura nozīmi zobu veselības saglabāšanā vēl šodien var redzēt pēc tā, kā cukura mīļotāji cieš no kariesa.
Uztura ieteikumi: Ko darīt, ja pie rokas nav zobu birstītes? "Izmantojiet attīrošo efektu, ko sniedz šķiedrvielām bagāti dārzeņi: ik pa laikam pagrauziet kādu gurķi, burkānu, kolrābi vai seleriju," iesaka mācītājs Kilians. Tādā veidā tiks masētas smaganas un veicināta siekalu izdalīšanās, kas attīrīs zobus.
Ideālie pārtikas produkti: Siera gabals pēc ēšanas būtu ideāli – tas neitralizē mutē esošās skābes, sniedz organismam kalciju un fosfātus. Sarkanie sīpoli un ķiploki ar tajos esošajiem sēra savienojumiem neļauj attīstīties kariesa baktērijām. Brokoļi, zaļie kāposti un rožkāposti zobiem sniedz četrkāršu ieguvumu: tajos esošajām augu eļļām piemīt antibakteriāla iedarbība; C vitamīns, karotinoīdi un polifenoli pasargā no iekaisumiem; šķiedrvielas notīra zobu virsmu; un K vitamīns neļauj iet bojā zobu veidojošajām vielām. Kokakolas vietā labāk izvēlies dzert zaļo vai melno tēju – tad zobu emalju nebojās skābes, bet gan stiprinās fluors!