Ķirbja augļu mīkstumu izmanto par diētisku pārtikas produktu, kas sekmē gremošanas sistēmas darbību, mazina aizcietējumus, uzlabo diurēzi, vielmaiņu, veicina hlorīdu un holesterīna izvadīšanu no organisma. Ķirbja mīkstumu uzturā ieteic sklerozes, sirds, nieru un locītavu slimniekiem, kā arī cilvēkiem ar pārmērīgu ķermeņa masu. Ķirbi var lietot uzturā svaigu, vārītu, ceptu, sautētu, gan vienu pašu, gan kopā ar citiem dārzeņiem un augļiem.
Īpaši efektīva ir svaiga ķirbja sula. Ar to likvidē aizcietējumus un sekmē atkritumvielu izvadīšanu no organisma.
Tautas medicīnā ķirbju sulu lieto, lai novērstu sliktu dūšu un vemšanu grūtniecēm, kā arī prostatas, nieru slimību, poliartrīta un podagras ārstēšanai. Ik dienas ieteic izdzert ½ līdz 1 glāzi svaigas ķirbja sulas. Garšas uzlabošanai tai var pievienot kādu skābu ogu sulu - dzērveņu, jāņogu vai citu. Parasti ķirbja sula nekādas nepatīkamas izjūtas nerada, kaut gan ļoti reti, bet tomēr gadās kāds cilvēks, kam tā kairina nieres. Tad gan no ķirbja sulas jāatsakās.
Ārīgi ar ķirbja sulu vai rīvēta mīkstuma kompresēm dziedē ādas apdegumus, ekzēmu, pinnes, sulu, līdzīgi gurķa sulai, lieto kosmētikā ādas tīrīšanai un barošanai.
Ārstnieciskiem mērķiem bieži lieto arī ķirbja sēklas. Tās bagātas ar eļļu, tajās arī olbaltumvielas, cukuri, karotinoīdi, E vitamīns, aminoskābes, mikroelementi - mangāns, cinks, selēns, varš. Izsenis pazīstama ķirbja sēklu prettārpu darbība - ar izžāvētu sēklu pulveri var atbrīvoties no lenteņa. Izpētīts, ka šo darbību rada īpaša aminoskābe - kukurbitīns. Ķirbja sēklu prettārpu darbība ir vājāka kā sintētiskajiem līdzekļiem, bet tā ir saudzējoša, bez nevēlamiem blakusefektiem, tāpēc ieteicama bērniem, grūtniecēm un veciem cilvēkiem.
Pēdējos gados ķirbja sēklas ieguvušas popularitāti arī kā līdzeklis pret prostatas hipertrofiju (prostatas jeb priekšdziedera palielināšanos), kas ir samērā bieži izplatīta saslimšana gados vecākiem vīriešiem. Ir pierādīts, ka ķirbja sēklu eļļa labvēlīgi ietekmē prostatas slimību ārstēšanu. Aptiekās ir iegādājamas dažādas zāles ar ķirbja sēklu pulveri vai tā eļļu, ekstraktu utt. Bet var arī vienkārši ēst svaigas vai izžāvētas, bet neapceptas ķirbja sēklas pa 50 g trīs reizes dienā.
Savukārt apceptas ķirbja sēklas ne sliktāk par mandelēm vai riekstiem noderēs pie dažādiem cepumiem vai saldēdieniem.
Raksta autore: Vija Eniņa, Dr. pharm., Rīgas Stradiņa universitātes docente. Raksts veidots sadarbībā ar žurnālu "Mans Īpašums".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
