tukšas ielas, tukšas domas,

neviena pareiza vārda

nav manā prātā

bez tevis


nespīd saule, nesmaida mēness

tikai atmiņu ēnas uz sienām

atceroties tavas kustības

tagad, bez tevis


klusuma pauzes, neteikti vārdi

vientuļa sirds un viena dvēsele

jo tava bija daļa no manas

un mēs bijām viens vesels


dziļi sapņi, nomoda domas
nepārtraukta līdzība
šajā dzīve, kad tevis
nav līdzās man

psihisks ķermenis, fizisks prāts
veido realitāti ap mani
domas par tevi liek just tevi
bet ieejot tajās redzu sevi

tavs vārds, izčukstēts gaisā,
paliek kā smalkā mūzikā tīts
silts vējiņš, vienodams mūs
mana mīlestībā pret tevi nekad nesagrūs

tu biji vienīgā, kas bija pirmā
tu pirmā redzēji manu sirdi
plašu un atvērtu
tu biji mana meitene
bet tagad esmu bez tevis

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!