I

Trīcot mašīnām, drebot burtliča rokām,

bāž avīze laikā savu nejūtīgo mēli,

ko pierāda statiska bilde signāla logā,

kurā nesakust skumīgo dienu bērni.

Tas liek domāt par pastaigu statuju dārzā,

dzīvu balsi cenšoties rast varoņu varzā.


Ja kāds te kust, ja salūzt kāds zariņš,

tad Gorgona ir pakustējusies, vai Mozus.

Viens vai otrs, tas nozīmē – būs kariņš,

ka vērti vien ir uz mazdārziņu nozust,

solīto pārpilnību rast saimniecības kazā,

kas izslaukumu nemāk projām vazāt.


II

Cietējs, sekojot likumībām, grib atgriezties moku vietā.

It īpaši, ja kādreiz pratis to pamest.

Uz to mudina tūrfirmas un zaudētā cieņa –

pie Bābeles drupām ķiveres var samest,

lai izlidojis brīvības putns to aiznestu pār valstīm,

apliecinot, ka arhitektūrai nu jauni balsti,


ko apstiprina tanks, kas ūsaini sagrauj

un debesbūvi sev plecos veļ.

Tikai zemnieks uz to neceļ ausu. Zāli viņš sapļauj,

Sauc sievu, lai zupu šķīvī tam smeļ.

Laikam zem jaunā jumta nekas nebūs savādāks.

Tikai arhitekts ir tāds noskūtāks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit