close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Putekļiem nomestas durvis aizveras strīķējot zobus.
Dziestot gaismām liekas, ka salonā velns izkar bārdu.
Laiks saspiedies plāns meklē balustrādē robu,
Lai pieneslām klāto grīdu ar spārnu skartu.

Tā stundām vētru caurpūstām jāspiežas ir ciešāk
Kā pudelēm nīka bāra iesprēgājušajos plauktos,
Lai, lūstot sačākstējušajām šķiedrām,
Stikli kristu, plīstu, kopā jauktos.

Ziema nokūp. Sērs salien renstelēs,
musketiera cepures ziedu klājot pār laika plaisu.
Cietām lūpām skatlogā es
tveru pirmo šīpavasara gaisu.

Cērt. Un, kaut ar balssaites stiegro,
mute nekust tālāk, skaņu izveidojot "u".
Tā ielas kauc noskatoties uz tevi, uz liego,
alkstot krustojumu kā vārdu "tu".
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form