“Vīna glāze vīnam ir kā labas tumbas mūzikai”

Jūsu prezentācija bija ļoti interesanta, man liekas, ka tā bija ļoti pamācoša daudziem cilvēkiem, lai tie saprastu vīna glāzes nozīmi. Vai jūs varētu paskaidrot Riedel glāzes filozofiju, tās nozīmi?

Riedel glāzes filozofija ir balstīta uz atklājumiem, kā jau zināms – daudzas lietas var notikt netīšām. Klauss Rīdels (Džordža tēvs, šī brīža Riedel direktors), sēdēja ar draugiem un dzēra vīnu, kad pēkšņi sāka to apspriest. Viens teica: zini, šī ir ļoti specifiska šķirne, bet otrs – tā ir diezgan vāja. Tā sākās diskusija.

Viņi nevarēja saprast, kā var strīdēties par tādiem pamata faktiem. Tāpēc, ka mēs zinām, kā strīdi notiek, vērtējot un dodot priekšroku kādām mūsu izvēlēm, priekšstatiem. Lai gan viņi zināja, ka draugiem ir citas svarīgākas darīšanas, viņi tomēr runāja par to: “O, tava glāze tomēr ir ļoti atšķirīga.” Protams, tas neieņem lielu lomu vēsturē, bet pirmo reizi kāds ir apņēmies izstudēt un teikt: nē, es to tā neatstāšu. Es gribu saprast, kāpēc tās glāzes nozīme ir tik specifiska šeit, bet citur nav.

Viņš pamanīja glāžu nepilnības?

Jā, pirmais solis bija kā atklājums, ka glāzes ir atšķirīgas, bet ar to vien nepietika. Klauss gribēja saprast lietas būtību, atklāt glāzes filozofijas teoriju un atrast tam iemeslu. Tā bija balstīta uz sajūtām un uz to, ko mēs saucam par garšu. Viņš sāka darboties, veikt izmeklēšanu, lai atrastu glāzi, tāpēc viņš zvanīja profesoram, jo tas bija saglabājis visu, kas paaudžu paaudzēs piederēja Riedel ģimenei. Viņš bija koncentrējies uz vīnu, uz attiecībām starp glāzes formu un garšu. Glāzes forma un vīna garša.

Tas bija viņa dzīves projekts. Viņš sāka 1958. gadā ar savu pirmo glāzi, ko šodien sauc par Bordeaux Frankfurt.

Maza anekdote par to, kā Klauss Rīdels bija tik lepns par savu glāzi, ka negribēja to saukt par burgundy, tāpēc, ka uzskatīja, ka tā ir tikai sarkanā vīna glāze. Viņš negribēja domāt, ka varētu būt speciālas glāzes sarkanajam vīnam un bordo, kā arī speciālas glāzes priekš burgundy. Klauss nezināja, ka vēlāk būs tikai un vienīgi katrai šķirnei speciāli domāta glāze. Viņš bija tik priecīgs par savu glāzi, ka aizsūtīja to Philip Rothschild uz Mouton Rothschild, kuru labi pazina, teikdams: “Jūs neticēsiet, bet manas glāzes ir vislabākās, kādas vien var būt, un tās padarīs jūsu vīna garšu daudz labāku.” Divas nedēļas vēlāk viņš saņēma vēstuli no barona: “Es atvainojos, jūsu glāzes ir burvīgas, bet tās pavisam neder manam vīnam!”

Klauss Rīdels nebija īpaši priecīgs. Tad Klauss uztaisīja otru glāzi, ko nosauca par - Bordeaux conk, un 1958.gadā versija Ņujorkā vēl joprojām tiek izstādīta muzeja kolekcijas izstādēs. Beidzot viņš secināja, ka ne tikai viena glāze ir priekš visiem sarkanajiem vīniem, bet ka tā arī izceļ izcilās atšķirības un izsmalcinātos stilus, piemēram, Burgundy un Bordeaux ir vajadzīgas divas dažādas glāzes.

Tātad šīs glāzes ir empīriskas, gadiem ilgas pētīšanas darbs.

Es teiktu, ka tās ir vairāk empīriskas nekā zinātniskas, protams, tas ir balstīts uz zinātni, ir vairākas pieejas, kā atlasīt dažādus modeļus. Un, protams, tas ir grupas darbs, un tas ir arī mazliet neparasts darbs vīna vērtētājiem, tāpēc viņi labāk sēž kopīgi pie galda nobaudot un novērtējot. To darīja slavenākie vīna pazinēji.

Mēs nekad nevarētu pateikties visiem tiem cilvēkiem, kas veltīja savu laiku, lai attīstītu, nogaršotu un dotu savu vērtējumu. Reizēm - no 20 līdz 40 glāžu prototipiem izmeklējot vīnam pašu piemērotāko glāzi.

Pastāstiet par glāzes piemērotību; vakar seminārā Rīgā jūs izmantojāt analoģiju ar skaļruni – mūzika ir vīns, rīkle ir skaļrunis.

Es to saku savā veidā, jo mēs runājam par divām dažādām sajūtām. Oža ir ķīmiska sajūta, kamēr skaņu nosaka pēc svārstībām – tā ir fiziska sajūta. Piemēram, ja jūs domājat kaut ko izdarīt mazā telpā, jūs nedzirdēsiet troksni, tāpēc ka jūs nedzirdēsiet atbalsi. Bet, ja jūs aizietu uz lielu stadionu un atvestu divus dziedātājus, varbūt pat ļoti spēcīga balss nebūs spējīga aizpildīt visu apkārtni. Tātad, atšķirība apstākļos un tajā, kā skaņa tiek izraisīta, atskaņota.

Bet, ja, piemēram, paņemtu glāzi, pilnu ar rumu, tas nekad nebūtu labs, jo tajā nebūtu pietiekami daudz gaisa, lai izveidotu līdzsvaru. Tātad ir atšķirība starp apjomu un intensitāti, kas atkarīga no pudeles sastāva daudzuma, un otra atšķirība starp glāzi, cilvēka mēli un to, kā vīns ietek mutē. Tātad tehnisks vai mehānisks veids, kā glāze parāda vīnu, ir svarīgs.

Ja skatāmies uz personību, tas ir tāpat kā mūzika. Mēs izstrādājam pārliecinošus nosacījumus, kas balstīti uz specifisku vīna tipu. Piemēram, nesen bija Deivida Koperfīlda izrāde lielajā Skonto hallē. Rodas jautājums, kā zālē tika panākti skaņas un vizuālie efekti. Esmu pārliecināts, ka viņi darīja to pavisam citādāk, nekā, piemēram, simfoniskajā koncertā vai operā. Koncertus, kas notiek šodien, nevar salīdzināt ar tiem, kas notika pirms 25 gadiem, jo tagad ir lielāka pieredze, kā uzstādīt un atskaņot skaņu, lai būtu efektīvāk. Atšķirtos arī džeza koncerts un rokenrols, lai pārliecinātos par līdzsvaru, jo dažreiz ikdienas ritmā paši zaudējam līdzsvaru un harmoniju. Savā ziņā glāzes ir veidotas, lai līdzsvarotu dažādos vīnus.

Varbūt varat paskaidrot dažādo klasifikāciju un daudzpusīgo kvalitātes klāstu, ko jūsu kompānija piedāvā?

Ar rokām darināts, ļoti delikāts. Pievērsiet uzmanību: ja mēs esam saprātīgi, tad mēs zinām, kā rūpēties par lietām. Protams, ka šīs glāzes netiks mazgātas trauku mazgājamā mašīnā, tās jāmazgā ar rokām. Revolūcija – Riedel glāzes, 8 tūkstoši glāžu gadā, bet tas nav pietiekami visai planētai. Cilvēka enerģija ir galvenais ražošanas pamatnoteikums, un vēl meistars, kam ir vismaz 10 gadu pieredze. Jūs nevarat atrast meistarus, kas ir tik zinoši un kompetenti šajā nozarē. Riedel bija tāda pati filozofija par glāzēm, vīnu un formu. Demokrātiski rēķinoties ar cilvēkiem pasaulē, kuri nav tik veiksmīgi, lai katram būtu sava glāze. Riedel bija revolucionārs. Vīna ražotāji gribēja revolūciju, jo viņi redzēja labklājību. Šķiet, ka mūsdienās 50% no šīs Riedel vērtības ir balstīta uz naudu. Pašu labāko vērtību naudai dod kristāls ar kvalitāti. Kristāls ir veidots no smiltīm. Vācu valodā kristāls nozīmē smiltis.

Kā vērtējat vīna kultūras attīstību jaunajās Eiropas Savienības valstīs?

Ticu divām lietām. Ka pasaulē būs vīna kultūras pārcenošana. Tā nāk no Rietumiem un Austrumiem, un pat relikviskās vietās, kā Āzija, Dienvidamerika un Āfrika, kas nav eiropeiskas. Un Eiropa noteikti ir tā, kas vienmēr turējusies pie tradīcijām. Bet mēs nezinām, cik ātri un intensīvi cilvēki to pieņems. Taču, esot šeit, skatoties uz restorāniem un veikaliem, atceros alkohola veikaliņus, pirms tie kļuva par vīna veikaliem, tajos bija daudz vodkas. Un vīna veikali šeit ir burvīgi – tikai paskatieties uz to kvalitāti! Man tiešām patīk. Daudzās valstīs tādu nav.

Un jūs ticat, ka Latvijā tas attīstīsies?

Pamatojoties uz Eiropas vīna kultūras tempiem, Rīgā šī attīstība ir diezgan spēcīga. Svarīgi atcerēties, ka mēs runājam par kultūru un modi. Modes tendences mainās strauji. Tāpat arī viena vīna šķirne var patikt divus, trīs gadus, bet pēc tam cilvēki jau grib kaut ko citu.