Viņš skaidroja, ka patlaban mežos ir izveidojusies bieza sniega sega, kas pārklājusies ar sērsnu. "Pārnadžiem tagad ir problēmas pārvietoties un atrast pārtiku, turklāt šīs problēmas no cilvēku puses ir grūti atrisināt. Var mēģināt dzīvniekus piebarot, taču tā ir cīņa ar sekām. Klimats ir noteicošais populācijas regulators, un, turpinoties šādām ziemām, pārnadži var pazust no Latvijas mežiem," sacīja Ozoliņš.
Izplatītākās pārnadžu sugas - stirnas, staltbrieži un mežacūkas - ir tipiski lapu koku mežu iemītnieki, un Latvija, kas atrodas pārejas zonā starp jaukto koku mežiem un skujkoku mežiem, ir uz šo sugu areāla ziemeļu robežas. "Iepriekšējos gadsimtos jau ir bijuši periodi, kad stirnas, brieži un mežacūkas no Latvijas mežiem pazuduši kā sugas, un tas var arī atkārtoties," skaidroja Ozoliņš.
Viņš piebilda, ka pirms 2009.gada bargās ziemas Latvijā bija uzskaitīti 240 000 stirnu, bet pēdējā stirnu uzskaite, kas tika veikta 2010.gada aprīlī, liecināja, ka to skaits bija samazinājies līdz 186 000. "Domāju, ka šis vērtējums bija vēl pārāk optimistisks un samazinājums bija vēl lielāks. Šī ziema varētu radīt vēl lielāku pārnadžu skaita samazinājumu, jo pērn sērsna izveidojās janvāra beigās un februārī, bet tagad tā jau ir izveidojusies decembrī," sacīja Ozoliņš.
Sērsna no lielajiem meža dzīvniekiem mazāk ietekmē aļņus, taču, turpinoties šādiem laika apstākļiem, šoziem problēmas varētu rasties arī aļņiem, piebilda Ozoliņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
