kā nedēļa aizskrien mēnesis

kā diena dažreiz pusgads

hei

paslēpjas izdzertie viskiji

un galds šoreiz neuzklāts


aiz septiņam durvīm stāv ieroči

un atmiņu pagrabā smaids

ir krustceles

kurās tu saproti

ko savā dvēselē laid


kas ložu sienās nav cauršauti

ar svešu vai tēlotu seju

aiz durvīm

tu viņus vairs nejūti

sauc atpakaļ bezizeju


un katra cīņa reiz beidzas

kā katram saucienam balss

ar ieelpu

kalna gals smejas

jo redzams cik apvarsnis tāls


pēc pusgada aizskrien vēl mēnesis

smaids atmiņā paliek tik skaists

lai cilvēki

kurus vairs nejūti

aiz apvāršņa neizgaist...

29.01.2004.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit