close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Dzīves parakstās, kā manas pārdomas dienu aizvējos
Un Man nav jāslēpjās, šajās naktīs tā viļņojos savu vientuļo rudeņu atmiņās

Vēl viss ir mīļi kdienišķi, vēl viss ir mierīgs it kā manī
Lai jūtu tur tuvojamies jau tumšo priekšnojautu padebesi,
Tik pazīstamu, var teikt, ka iemīļotu jau

Manī nau neziņas, pārsteiguma baiļu..ir tikai satraukums un žēlums
Kā dažkārt kad esmu iznīcības nenopvēršamības priekšā.
Gribētu būt lanbāks, mēģināt...Stāvēt tālu no tā visa, arī.

Bet vēl esmu šeit, vēl kādu segu apsegt vēlos katrām sāpēm kliedzošām
un klusēt lai mani varbūt nepamana, lai nav jāatklāj savu domu neesamība

Bet kāda balss, jau atkal klusi sauc, kaut izliekos to nedzirdam
man viņas neizbēgt, viņa atnāks pati pie manis. Ar pārmetumiem un ar nenovēršamo. Un brīdis trauksmes pilns līdz tam nav pat atpūta tas ir vienīgi kā baiļu prieks kamēr tā vēro kā cieš un kā raud mīlestība un apsūdzēto sola. Mīlestības advokāts ir nekompetents, par valsts naudu apmaksāts. Vecs un dzērājs. Tas tālab, ka viņš bija cilvēks, kuram tā labākā sirds. Un tādēļ, ka viņš neuzvarēja prāvas. Uzvaras maksā naudu. Kur sisrdij ņemt naudu.....sirdij var pasaule piederēt, bet ne rēķins bankā. Ar pasauli nesamaksāsi, tā jau ir pārdota, var piederēt vienīgi mūsu acīm dažkārt..

Man bail, Ziemas ledainu elpu dzied tumšajā istabā atgriezies pagātnes tēls, tā ir atgriešanās.

Kur zudis mans spēks? Ziemas ledainās skavās ietinas dvēsele klusa es esmu kā bērns - ņem mani rokās savās

Reiz kusīs sniegi un upes modīsies,bet manu vārdu vietā tik klusa nopūta - nav vērts

Vēl esmu šeit, cik ilgi iesi viena prom, cik ilgi atstāsi mani neziņā, bez izvēles bez cerības

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form