Foto: DELFI

Piena litrs veikalā šodien maksā apmēram trīs reizes dārgāk, nekā piena pārstrādātājam to pārdevis ražotājs, tāpēc sašutums par piena cenām pēdējā laikā sasniedzis vēl nebijušu līmeni, kas novedis pat pie ierosinājuma veikalos nepirkt dārgo pienu. Gulbenes rajona ganāmpulku īpašnieki uzsver, ka zemnieki gan nebūtu vainojami cenu palielinājumā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kopš 1965.gada ar piena lopkopību nodarbojas arī Lizuma pagasta bioloģiskā zemnieku saimniecība "Augstkalni", kur "Velēnmuižas" fermā saimnieko Inese Berga.

"Šobrīd saņemu par piena litru 26 santīmus. Man it kā ar to pietiek. Pārstrādātājs arī grib nopelnīt un pieliek savus procentus. Tomēr visvairāk pēc peļņas tīko tas, kas ir ieguldījis vismazāk darba - tirgotājs. Ieguvējs vienmēr būs tas, kurš pērk un pārdod, pats neko precē neieguldot. Ja preces gulst plauktos, tas nenozīmē, ka vainojams piena ražotājs, tāpēc viņam par litru piena jāmaksā mazāk," saka Berga.

Pienu saimniecība nodod akciju sabiedrībai "Rankas piens" un akciju sabiedrībai "Valmieras piens", par pārstrādei nodotā piena litru saņemot 0,26 latus.

Berga uzskata, ka tā esot laba cena, lai gūtu peļņu, tāpēc viņa neskrienot pakaļ santīmam un nemainot sadarbības partnerus. No apmēram 100 slaucamām govīm dienā vienā vai otrā pārstrādes uzņēmumā nonāk 2,5 tonnas piena. No govs gadā tiek izslaukti 8000 litru piena.

Zemniece bilst, ka varētu pati uz vietas ražot, fasēt un tirgot pienu, bet tas ir saistīts ar darbaspēku un citiem ieguldījumiem. Ja tomēr tā būtu, tad paka piena maksātu 0,45 līdz 0,50 latus. .

Arī Galgauskas pagasta zemnieks Andrejs Bogačkovs uzskata, ka problēma ir piena pārprodukcijā, tomēr nav pareizi tāpēc samazināt ienākumus piena ražotājam.

Bogačkovs sašutis arī par pārstrādātāju aizbildināšanos ar energoresursu sadārdzināšanos un tirgotāju zūdīšanos, ka tie pelna vismazāk.

"Vajag reāli atklāt, kāda ir naudas aprite šajā sistēmā, reāli kādu peļņu saņem ražotājs, pārstrādātājs un tirgotājs. Uzskata, ka piena cena jāsamazina tikai tā ražotājam, bet kāpēc nevar samazināt izmaksas iepakojumam, kas veido 25 procentus?

Samazinājums iespējams arī uz darbinieku darba produktivitātes rēķina, ja jau liels naudas apjoms jāpatērē darba algām," saka A.Bogačkovs.

Zemnieks uzskata, ka vienīgais risinājums šobrīd ir meklēt piena ceļus uz citām valstīm, piemēram, Lietuvu, Igauniju vai citu valsti, kur pienu iepērk dārgāk.

"Teorētiski mums pienu nav kur likt, tāpēc pārstrādātājs un tirgotājs var rīkoties pēc sava prāta," saka zemnieks.

Zemnieku saimniecības "Lācīši" saimnieks Stanislavs Gžibovskis piebilst, ka pienu ar tauku procentu 4,5 no zemnieka iepērk par 0,26 latiem litrā, bet veikalā par trīskārt lielāku cenu parādās produkcija ar tauku saturu, kas ir pusi mazāks. Neesot jābūt ekspertam, lai saprastu, kas no tā esot ieguvējs.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form