Valsts augu aizsardzības dienestā informēja, ka salīdzinot ar pārējo graudaugu laukiem, vislielākā miltrasas izplatība konstatēta ziemas miežu sējumos Liepājas un Kuldīgas apkārtnē, kur konstatēti 10% inficēto augu.
Graudaugu laukos konstatētas arī dažādas lapu plankumainības, it īpaši laukos, kuros izsēts nekodināts sēklas materiāls. Sējumus daudzviet inficē dažādas sakņu puves, laukos palielinās liekā ūdens daudzums, kas var labvēlīgi ietekmēt puvju attīstību.
Tā kā pieminēto slimību ierosinātāji saglabājas un pārziemo ne tikai augu atliekās, bet arī dzīvos augos - ziemāju graudaugi, graudzāles, tad šī gada infekcija var atstāt ietekmi uz nākamā gada slimību izplatību. Lielāks risks slimību straujākai attīstībai pavasarī ir ziemāju graudaugu laukos ar minimalizētu augsnes apstrādi, pēc vasarāju graudaugiem vai atkārtotos sējumos. Vietām graudaugu sējumos konstatēti auzu melnās stiebrmušas, spradžu un sprakšķu kāpuru bojājumi, taču tie ir nenozīmīgi. Arī šo kaitēkļu bojājumi lielākā skaitā novēroti neartajos laukos.
VAAD speciālisti informē, ka ziemas rapsis ir dažādās lapu veidošanās stadijās, agrāk sētajos laukos sākusies stublāja veidošanās. Stublāja un lielas lapu masas veidošanās var nelabvēlīgi ietekmēt pārziemošanu. Sējumos tikušas konstatētas neīstās miltrasas un sausās puves pazīmes. Krustziežu sausplankumainības infekcijas izplatībai un attīstībai pašlaik ir tendence samazināties, taču iepriekšējo nedēļu novērojumu dati parādīja, ka atsevišķos laukos šīs slimības infekcija bija sasniegusi pat 50%-80% izplatību.
Arī pagājušajā nedēļā atsevišķos laukos Balvu un Gulbenes apkārtnē sausplankumainības infekcija sasniedza 90%. Kā tika noskaidrots, lielāka sausplankumainības izplatība tika konstatēta atkārtotos sējumos vai tuvu iepriekšējā gada rapša laukiem izvietotās platībās, sākotnēju slimības infekciju veicināja arī infekcijas materiāla uzkrāšanās un izplatība no nekvalitatīvi iestrādātām augu atliekām.
Iepriekšējā novērojumu periodā slimību infekcija tika konstatēta uz augu apakšējām lapām, pašlaik tās jau atmirušas, un pagājušajā nedēļā vairumā gadījumu jaunās lapas ir zaļas un infekciju neskartas. Papildus risku nākamā gada slimību izplatībai radīs šogad rapša sējumos augošās krustziežu dzimtas nezāles, kas arī ir rapša slimību saimniekaugi.
Pašlaik vēl tiek veikti novērojumi burkānu, vēlo kāpostu, galda biešu, puravu un sakņu seleriju laukos.
Vietām vēl tiek vākti vēlie kāposti. Uz galviņām attīstījušās dažādu puvju infekcijas. Rīgas reģiona laukos pārsvarā konstatēta dārzeņu slapjās un pelēkās puves infekcija, Latgales un Kurzemes pusē - arī baltās puves infekcija. Uz apakšējām kāpostu lapām konstatēta sausplankumainības infekcija. Vietām novēroti kāpostu pūcītes, balteņu un citu kaitēkļu bojājumi. Pirms novietošanas glabātuvē jānoņem bojātās lapas un jāatšķiro inficētās kāpostu galviņas.
Turpinās arī galda biešu ražas novākšanas darbi. Pēc ražas novākšanas augu atliekas no lauka jānovāc vai jāiestrādā augsnē, jo tajās saglabājas un pārziemo slimību ierosinātāji.
Sakņu selerijām turpinās sakņu attīstība, uz lapām konstatētā seleriju lapu gaišplankumainība ražas kvalitāti neietekmēs, jo tiks izmantotas saknes. Puraviem turpinās stublāja veidošanās, augus skārusi sakņu puves infekcija. Sākoties ražas novākšanai, bojātie augi būs jāatšķiro.
Burkānu laukos turpinās ražas novākšana. Vēl augošos augus inficējusi burkānu lapu brūnplankumainība visos novērotajos laukos ar infekcijas izplatību 25%-100%, daudzviet tikusi konstatēta arī burkānu lapu sausplankumainības infekcija. Šo slimību izplatība novājina lakstus un tādējādi apgrūtina ražas novākšanu. Novājinātie laksti notrūkst, un uz lauka paliek burkāni, it īpaši ja ražas novākšanu veic ar kombainu.
Lai samazinātu burkānu un citu dārzeņu inficēšanās risku ar nozīmīgākajām slimībām, izvēloties lauku nākamā gada sējumiem vai stādījumiem, noteikti jāievēro augu seka jeb neveidot atkārtotus sējumus, jo daudzi no pieminētajiem slimību izraisītājiem saglabājas augsnē vairākus gadus. Tā kā baltajai puvei ir ļoti daudz saimniekaugu - bietes, kāļi, kāposti, pētersīļi, selerijas, rapsis un citi, tad jāizvairās no burkānu izvietošanos laukos, kuros iepriekšējos gados auguši šie kultūraugi un tikusi konstatēta šī slimība. Protams, ļoti svarīgi izvēlēties piemērotus agrotehniskos pasākumus konkrēta kultūrauga audzēšanai un veģetācijas periodā konstatēto slimību un kaitēkļu ierobežošanai.
Speciālisti uzsver, ka svarīgi ir nodrošināt dārzeņiem piemērotus glabāšanas apstākļus noliktavās, taču jāatceras, ka ražas glabāšanās kvalitāte vispirms jau ir atkarīga no apstākļiem uz lauka, kuros burkāni vai citi dārzeņi auguši, un infekcijām, kas augos iekļuvušas jau veģetācijas periodā vai ražas novākšanas laikā.