Veltiijums *Ra.
Vecis leenaam brida uz savu buudu ciema veikalaa bija iepirktas sveciites, un paceljam apmekleeta tochka, kur iegaadaatas triiss pudeles krutkas. Buudaa vinju neviens negaidiija, taapeec dzeramajam bija jaabuut daudz , laj taa skumji nebuutu.
Iedzert arii ljoti gribeejaas taapeec vecis laiku pa laikam ieraava sljuku. Taa ka liidz buudaj puspolsh jau bija ribaas.
Peekshnji atskaneeja skalja auroshana kaut kur gaisaa, taa iisti nevareeja saprast, bet ziemassveetku dziesmas taas iisti nebija. Kaut kas nobriikskjeeja mezjaa un iestaajaas klusums.
Vecim taa nedaudz bailiigi sametaas. Takaa maajaa bija bise labiniex, un puspolsh ribaas skatiities, vien bija jaaiet.
Taakaa vecis iisti nezinaaja, kas noticis tad droshiibas peec iebaaza puspudeli polsha pufaikaa, ja sanaaktu kartiiga shaudiishanaas, un lielo patronu somu.
>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>
Mezjaa pie lielaas egles, kuru vecis visulaiku gribeeja nozjaageet, jo tur sanaaca labi balkji (vecis bij taa piesviedis, ka uz latiem 50 vareetu pat aizvilkt, ja nau trupes ieksha), guleeja skaista sieviete melniem matiem, vinja bija iemaukusi eglee ar pieri.
Seja bija asiniis, taapeec vecis izvilka polshu un saaka dezinficeet seju. No degviina sieviete atzjirga un teica, laj vecis tak iedodot ieraut arii iekshiigi. Un ko taa blenzjot, tipa, kaa gribu taa maucu. Sieviete ieraudziija vecja patronu somu un paprasiija, vaj tur vecis neesaa liidzi shaibas.
Nee, vecis atrauca, un teica, ka shaibas patcs nelieto, iznjemot aspiriinu UPSA, uz lielaam pohaam, bet maajaas saklaats galds un shnjabis iepirkts, taa kaa laipni luugta.
>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>
Taa vinji jautri notuseeja visus ziemassveetkus.
Veikals katraa zinjaa uzvaariijaas no daargaas vieshnas, jo vecim ruupe bija sagaadaat visu, laj nekaa netruuktu.
Vecim un bodniekam taa bija iista Ziemassveetku pasaka, par ko vinji vienmeer staastiija mazbeerniem ilgus gadus.
Njem par labu.