- Pie liesām zivīm (līdz 3% tauku) pieder pollaks, jūras grundulis, salate, bute (plekste), karūsa, leduszivs, vēdzele, upes asaris, šelzivs, zandarts, menca, heks, līdaka. Šīs grupas zivis visbiežāk tiek izmantotas ārstnieciskajā uzturā.
- Mēreni treknas zivis (3-8% tauku) – kuprainais lasis, karpa, ketlasis, ķilava, plaudis, jūras asaris, reņģe, liesā siļķe, sīga, sams, stavrida, tuncis, ālants (šķaunacis).
- Pie treknām zivīm (8-20% tauku) pieder lasis, Sibīrijas lasis, store, melnā āte, Klusā okeāna skumbrijlīdaka, sardīne, treknā siļķe, skumbrija.
- Ļoti treknas zivis (līdz 30 % tauku) – baltais lasis, nēģis, zutis.
Pēdējo divu grupu zivis nav ieteicams lietot uzturā, ja ir aknu vai aizkuņģa dziedzera slimības. Tomēr jāatceras, ka uzglabāšanas laikā zivis ātri oksidējas saskarsmē ar gaisā esošo skābekli, gaismu un paaugstinātas temperatūras ietekmē. Tāpēc zivis nepieciešams izmantot tikai svaigā vai svaigi sasaldētā veidā. Veselībai ieteicamie zivju sagatavošanas veidi ir vārīšana, grilēšana un cepšana cepeškrāsnī - sacepumā ar dažādiem dārzeņiem un zaļumiem.
Tie, kuri mēģinājuši folijā ceptu zivi, vienmēr uzskatīs to par labāko zivju baudīšanas veidu. Turpretī zivi cept uz pannas nav ieteicams. Tādējādi zivs kļūst ne tikai grūtāk sagremojama, bet tajā arī veidojas kancerogēnās vielas.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit