Zinātnieki noskaidrojuši, ka Grenlandes inuītiem, kuri uzturā patērē daudz zivju, reti slimo ar sirds un asinsvadu slimībām. Vēlāk tika pierādīts, ka šo apvidu iedzīvotāji, kuri patērē lielu daudzumu jūras produktu, daudz retāk slimo arī ar tādām slimībām kā vēzis. Tomēr jāatceras, ka zivs nav panaceja: dažu slimību gadījumos ir vispār jāatsakās no atsevišķiem zivju produktiem.
Tikai zivju taukos un jūras zīdītāju taukos ir atklāti īpašas polinepiesātinātās taukskābes. Tādu nav ne augu taukos, ne sauszemes dzīvnieku taukos, un arī ne piena produktos. Pēdējo 100 gadu laikā trekno zivju patēriņš ir krasi samazinājies, taču pieaudzis sirds un asinsvadu slimību, vēža, vielmaiņas un seksuālo traucējumu skaits. Acīmredzot, ne velti pareizticīgo reliģija pieļauj zivs ēšanu gavēņa laikā!

  • Pie liesām zivīm (līdz 3% tauku) pieder pollaks, jūras grundulis, salate, bute (plekste), karūsa, leduszivs, vēdzele, upes asaris, šelzivs, zandarts, menca, heks, līdaka. Šīs grupas zivis visbiežāk tiek izmantotas ārstnieciskajā uzturā.

  • Mēreni treknas zivis (3-8% tauku) – kuprainais lasis, karpa, ketlasis, ķilava, plaudis, jūras asaris, reņģe, liesā siļķe, sīga, sams, stavrida, tuncis, ālants (šķaunacis).

  • Pie treknām zivīm (8-20% tauku) pieder lasis, Sibīrijas lasis, store, melnā āte, Klusā okeāna skumbrijlīdaka, sardīne, treknā siļķe, skumbrija.

  • Ļoti treknas zivis (līdz 30 % tauku) – baltais lasis, nēģis, zutis.

Pēdējo divu grupu zivis nav ieteicams lietot uzturā, ja ir aknu vai aizkuņģa dziedzera slimības. Tomēr jāatceras, ka uzglabāšanas laikā zivis ātri oksidējas saskarsmē ar gaisā esošo skābekli, gaismu un paaugstinātas temperatūras ietekmē. Tāpēc zivis nepieciešams izmantot tikai svaigā vai svaigi sasaldētā veidā. Veselībai ieteicamie zivju sagatavošanas veidi ir vārīšana, grilēšana un cepšana cepeškrāsnī - sacepumā ar dažādiem dārzeņiem un zaļumiem.

Tie, kuri mēģinājuši folijā ceptu zivi, vienmēr uzskatīs to par labāko zivju baudīšanas veidu. Turpretī zivi cept uz pannas nav ieteicams. Tādējādi zivs kļūst ne tikai grūtāk sagremojama, bet tajā arī veidojas kancerogēnās vielas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit