Tas bija,
Siltā zvaigžņu naktī,
Kad griezu dejā Tevi
Vecas dziesmas taktī.

Tai reizē,
Paveroties Tavās acīs,
Es zināju cik mīļus vārdus
Pēc brīža Tavas lūpas paveroties sacīs.

Šī nakts,
Bij laimes pilna.
Tad klusi šalca jūra,
Tik bezgalīgi sirma.

Tā zināja,
Kas vēlāk sekos,
Bet patiesību slēpa
Tā savos putu vālos.

Un klusēja jūra,
Kā visi gudrie dara,
Tik klusi viļņi plūda,
Kā milzu spēks un vara...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!