Foto: ZUMAPRESS.com

Klimata pārmaiņas ir viens no populārākajiem tematiem maldu izplatītāju vidū. Jo vairāk publiskajā telpā aktualizē cīņu pret globālo sasilšanu, jo vairāk dezinformācijas ražo. Vairākus maldīgus apgalvojumus portāls "Delfi" jau atspēkoja. Šonedēļ vairākās "Telegram" grupās tika publicēts attēls, kurā apgalvo, ka CO2 izmešu daudzums atmosfērā šobrīd ir tāds pats kā pirms 200 gadiem. Portāls "Delfi" pārliecinājās, ka tā nav taisnība.

Nepatiesi fakti par klimata pārmaiņām un Zaļo kursu ir viens no apspriestākajiem tematiem tajās “Telegram” grupās, kurās pulcējas valdības, vakcinācijas, 5G un arī cīņas pret klimata pārmaiņām pretinieki. Publicētais attēls vēsta, ka 1922.gadā CO2 daudzums gaisā bija identisks šī gada līmenim. Turklāt, tāpat kā toreiz, arī šogad oglekļa dioksīds veidojot vien 0,04% atmosfēras. Zem šiem apgalvojumiem autors uzdod jautājumu “Par ko ir panika?”, tādā veidā visticamāk norādot, ka uztraukumam par klimata pārmaiņām nav pamata. Taču tie ir meli, tā secināja portāls “Delfi”.

Pirmkārt, nav skaidrs, ko tieši attēla autors domājis ar 0,04% CO2 atmosfērā. CO2 emisiju daudzumu mēra tonnās nevis procentos. Latvijas Ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā skaidro, ka šie 0,04% visticamāk varētu apzīmēt mazu daļu no visām gāzēm, kas veido atmosfēru pašas par sevi (oglekļa dioksīda, skābekļa, slāpekļa utt.). Līdz ar to, tā varētu būt tiesa, ka atmosfēru veidojošo gāzu sastāvs nav īpaši mainījies.

Taču CO2 emisijas ir tās, kas ietekmē klimata pārmaiņas. Pašlaik emisiju daudzums atmosfērā sasniedz 36,6 miljardu tonnu, tā vēsta portāls “Carbon Brief”. Tas ir specializēts klimata pārmaiņu izpētē un tam adresētas vairākas pētnieciskās žurnālistikas balvas.

Vērojot datus par piesārņojuma līmeņa izmaiņām pēdējos 20 gados redzams, ka nemainīgi tas ir pieaudzis. Arī dati par senāku vēsturi rāda tādu pašu ainu. Pētniecības organizācija “World Resources institute” publicējusi apkopojumu par CO2 izmaiņām vēsturē.

Lielāko daļu izmešu rada fosilo enerģijas avotu izmantošana, piemēram, naftas produktu dedzināšana. To izmantojam gan apkurē, gan transportā, gan lauksaimniecībā un ražošanā. Likumsakarīgi, ka nozīmīgs piesārņojuma pieaugums sākās industriālās revolūcijas laikā, kad cilvēki pārgāja uz ekonomiku, kurā valda industrijas, iekārtas un tehnoloģijas. Tā sākās 18. gadsimta vidū un beidzās 19. gadsimta sākumā.

Pēc tam tehnoloģijas turpināja attīstīties, industrijas augt un zemes iedzīvotāju daudzums arvien palielinājās. Līdz ar to, turpinājās arī CO2 izmešu pieaugums atmosfērā. Taču joprojām pieaugums nebija tik straujš kā pēdējos 60 gados. Ap 1922. gadu pasaulē saražojām aptuveni 3,5 miljardus tonnu CO2 emisiju, tā vēsta “Statista” pieejamie dati. Un kā jau rakstījām iepriekš, šajā gadā emisiju apjoms sasniedz jau 36,6 miljardus tonnu. Tātad šis apjoms ir pieaudzis vairāk nekā desmit reižu.

Varam secināt, ka attēlā paustā informācija nav patiesa. Aptuvenais emisiju apjoms kopš 1922. gada pieaudzis aptuveni 10 reizes un šobrīd sasniedz augstāko punktu vēsturē. Līdz ar to, attēla autors ir publicējis melīgu informāciju ar mērķi maldināt par klimata pārmaiņu nopietnību.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!