"Aicina nemaksāt milzu rēķinus par gāzi!" tāds uzsaukums šobrīd ceļo vairākās "Telegram" grupās. Lai to varētu īstenot, mājsaimniecībā, pēc teksta autoru domām, jādzīvo vismaz diviem cilvēkiem, no kuriem viens ir mājokļa īpašnieks, bet otrs – īrnieks. Pēc piedāvātās shēmas, īpašniekam būtu jāslēdz līgums ar īrnieku, bet īrniekam – ar pakalpojuma sniedzējiem. Turpinājums pavisam vienkāršs – īrnieks nemaksā rēķinus, bet īpašnieks par īrnieka parādiem neatbild. Realitātē gan šāda sistēma nestrādā, to apstiprina AS "Latvijas Gāze".
Dabasgāzes tirdzniecība lietotājiem notiek pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem vai atbilstoši MK noteikumiem par dabasgāzes tirdzniecību. Jebkurā gadījumā – lietotāju pienākums ir norēķināties par patērēto gāzi. Tātad, ja lietotājs maksājumus neveic, tad līgumu un gāzes piegādi konkrētajam objektam pārtrauc, kā arī uzsāk parādu piedziņas procesu.
Aicinājumā rēķinus nemaksāt minēts, ka īrniekam jābūt tādam, "kuram nav, ko atņemt", tātad – faktiski nekas nepieder. Advokāts Sandis Bērtraitis portālam "Delfi" skaidro, ka tas neko neatrisinās – parāds nekur nepazudīs.
"Piedziņa netiek vērsta tikai uz nekustamajiem īpašumiem. Zvērināts tiesu izpildītājs, izpildot tiesu nolēmumu par parāda piedziņu, var vērst piedziņu gan uz parādnieka kustamo mantu, piemēram, automašīnu, gan darba samaksu un citiem ienākumiem, kā arī noguldījumiem kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem," stāsta Bērtraitis.
Turklāt, lai pārtrauktu gāzes piegādi mājoklim, operatoram ir jāspēj tajā iekļūt. Ja īrnieks savā mājoklī nelaiž, tad atbildība gulstas uz īpašnieka pleciem. Viņš automātiski kļūst par pēdējās piegādes saņēmēju, līdz ar to arī pienākums par to samaksāt gulsies uz īpašnieku, tā informē uzņēmumā.
Savukārt, runājot par mājsaimniecības locekļu starpā noslēgto īres līgumu – būtiska šāda līguma sastāvdaļa ir telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu. Ja īrnieks par telpu lietošanu nemaksā, tad pastāv pamats šādu līgumu atzīt par fiktīvu ar nolūku maldināt trešās personas, norāda Bērtraitis. "Tiesu praksē atzīts, ka fiktīvi darījumi ir spēkā neesoši no to noslēgšanas brīža."
Tātad – šāda shēma nestrādās un jebkurā gadījumā kādam no mājsaimniecības locekļiem par patērēto gāzi būs jāsamaksā. Ja tomēr šādā veidā mēģinās rēķinu apmaksu apiet, tas novedīs līdz dabasgāzes atslēgšanai un tiesas procesam par parādu piedziņu.
