Ieraksta autors vērš uzmanību uz faktu, ka valsts vēja parkus plāno veidot mežos. Tad autors uzdod vairākus retoriskus jautājumus, caur tiem apgalvojot, ka šādu parku izbūvei mežos ir nepieciešami pamatīgi resursi. Portāls "Delfi" skaidro, kā ir patiesībā.
Cik liels betonēts laukums ir vajadzīgs zem katra ģeneratora? Laukuma izmēri var atšķirties, atkarībā no ģeneratora izmēra, kā arī grunts sastāva. Vienas turbīnas pamata izveidei vajadzīgi 500–1100 kubikmetri betona. Taču paša laukuma izmēri ir aptuveni 30 kvadrātmetri, tā portālam "Delfi" skaidro Vēja enerģijas asociācijā.
Kāda tehnika vajadzīga, lai šādu betona daudzumu un ģeneratora elementus atvestu, kā arī veiktu būvdarbus? Nepieciešama parasta smagā celtniecības tehnika – cementa mašīnas, ceļamkrāni, ekskavatori utml. Bet ģeneratora spārnus pārvadā ar pagarinātām kravas mašīnām.
Šīs tehnikas pārvietošanai ir nepieciešami labi ceļi, ļoti plati ceļi ar izturīgu segumu un tie tiks būvēti no jauna pa taisno cauri mežiem? Arī ceļu platums ir atkarīgs no turbīnu izmēriem un grunts. Taču parasti tehnikas pārvadāšana notiek pa parastiem zemes vai grants ceļiem. Vēja enerģijas asociācijā skaidro, ka šādi ceļi parasti ir 5,5 metru platumā. Plānojot vēja parku mežā pēc iespējas izmanto un uzlabo jau esošus ceļus, tomēr tiesa, ka var būt nepieciešams izbūvēt jaunus.
Būs nepieciešamas jaunas apakšstacijas, jaunas elektrolīnijas. Tiesa, ka vēja parkam ir vajadzīga sava apakšstacija un līnija, kas to savieno ar esošu apakšstaciju, tādējādi to pieslēdzot kopējam tīklam.
Kopumā tiesa, ka vēja parka izbūvei ir nepieciešami resursi, taču vai tos var uzskatīt par nesamērīgi lieliem? Pirms jebkura vēja parka būvniecības tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums. Tas attieksies arī uz mežiem - eksperti šobrīd veic izvērtējumu. Ja atzīst, ka vēja parka izveide teritorijā ietekmēs īpašus biotopus vai putnu sugas, tad turbīnu celtniecība nevar notikt. Tomēr skaidrs, ka vēja parka izbūvei mežā nepieciešams nocirst kokus. Enerģētikas eksperts Gunārs Valdmanis portālam "Delfi" stāsta, ka vidēji viena mūsdienīga vēja ģeneratora būvniecībai un ekspluatācijai ir nepieciešams vidēji viens hektārs zemes platības. Valdmanis skaidro, ka apjomīgas vēja stacijas paredzamā platība visticamāk nepārsniegs 100 hektāru, tātad izbūvēs ne vairāk kā simts ģeneratoru.
"100 hektāru platība veido aptuveni 0,0032% no kopējās Latvijas mežu platības. Attiecīgi – runāt par jebkādu projekta nozīmīgu ietekmi uz Latvijas kopējo meža resursu vai platību stāvokli ir nekompetenti vai melīgi," tā eksperts. Tāpat vērtējams arī apgalvojums, ka izbūvējot vēja parku mežā tiek izšķiesta būtiskākā Latvijas bagātība – meži. "Faktiskie saimnieciskās darbības ieguvumi no enerģijas ražošanas ir nesalīdzināmi augstāki, nekā šādu zemi apsaimniekojot lauksaimniecības vai mežizstrādes vajadzībām," – Valdmanis norāda uz to, ka vēja parks elektroenerģiju, kā arī ieņēmumus valstij nesīs katru gadu, savukārt, piemēram, šāda meža platības izciršana finansiāli būtu vienreizējs ieguvums. Šobrīd arī vēja parku mežos attīstītāji norāda uz salīdzinoši nelielām atmežojamām platībām. Pasaules Dabas fondā potrālam "Delfi" skaidro, ka līdzīgus datus rāda arī Vācijas pieredze - vēja parku izveidei atmežotas nelielas platības. Tomēr jāatzīst, ka tas būs atkarīgs no pieejamās platības un infrastruktūras.
Vēl ieraksta autors apgalvo, ka "saimnieciski domājošās valstīs vēja parkus veido jūrā – piekrastes zonā – vai neapdzīvotos apgabalos". Vēja enerģijas asociācijā portālam "Delfi" paskaidro, ka šāda parka izveide jūrā maksā vidēji divas reizes dārgāk nekā sauszemē. Tātad – jūrā izbūvēta vēja enerģijas vienības cena būs dārgāka nekā sauszemē. Savukārt piekrastes zona ir kāpu aizsargjosla – tur stacijas būvniecība nav atļauta. Pašlaik Igaunija ļoti aktīvi meklē iespējas būvēt stacijas jūrā, tāpēc ka sauszemes teritorijas jau tiek plaši izmantotas. Asociācijā arī uzsver, ka pasaulē nav nevienas valsts, kas būtu sākusi ar atkrastes vēja enerģiju vai izbūvējuši vēja parkus tikai jūrā.
Tātad vēja parku izveidei lielas platības visticamāk neatmežos. Turklāt Pasaules Dabas fondā atzīst, ka vēja turbīnu ietaupītais CO2 ātrā laikā pārsniegs konkrētās meža platības radīto pienesumu emisiju izlīdzināšanā. Tomēr fonda direktors Jānis Rozītis skaidro:" Daudz svarīgāki jautājumi ir par iepriekšminēto ietekmi uz dabas vērtībām šodien un klimata pārmaiņu ietekmi uz dzīvo dabu jau tuvā nākotnē, kā arī citām meža vērtībām – bioekonomiku, sociāliem un kultūras aspektiem." Tāpēc fondā aicina primāri tomēr izmantot citas platības.
Līdzīgās domās ir Mežu konsultatīvās padomes loceklis un LU bioloģijas fakultātes docents Jānis Priednieks. "Būtiskākie riski ir uz plēsīgajiem putniem un sikspāņiem. Jācer, ka būs kvalitatīvi ekspertu slēdzieni, lai arī izpēte notiek lielā ātrumā. No vides viedokļa daudz mazāks kaitējums būtu, ja būvētu Zemgales līdzenumā," tā Priednieks.
Latvijā šobrīd darbojas divi vēja parki – Grobiņā un Ventspils pusē. To kopīgā jauda ir 80 megavatstundas, kas ir vairākas reizes mazāk nekā saražo mūsu kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā.
Jau ziņots, ka AS "Latvenergo" kopā ar AS "Latvijas Valsts meži" ir izveidojuši kopuzņēmumu SIA "Latvijas Vēja parki". Plāno vēja parkus ar vismaz padsmit turbīnām izvietot mežos dažādās Latvijas vietās. Pirmie parki varētu veidoties pēc 3 – 5 gadiem un labākās vietas meklējumos piesaistīs arī ornitologus, biotopu un sikspārņu ekspertus. Projekta mērķis parkos ir sasniegt līdz pat 800 megavatstundu lielu jaudu, kas būs gandrīz tikpat liela elektriskā jauda, kas tiek saražota Pļaviņu HES.
Eiropas Savienības eksperti ir konstatējuši, ka Latvijai ir augsts vēja elektrostaciju uzstādītās jaudas potenciāls. Turklāt vēja enerģija ir atjaunojams resurss, kura izmantošana ir būtiska ne tikai lētākas elektroenerģijas ieguvei, bet arī virzībai uz klimatneitralitāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
