Foto: F64

Šī gada plašais Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau devīto mēnesi. Šo karu nosoda visa demokrātiskā pasaule, kā arī daudzas Rietumvalstis Ukrainai sūta ieročus un palīdz finansiāli. Taču joprojām publiskajā telpā rosīgi ir Krievijas aizstāvji. Saeimā neievēlētās partijas "Tautas Kalpi" "Facebook" kontā publicēts video "Atzīstam kļūdas un nemeklējam vainīgos", kurā Ukrainu vaino korupcijā, tādā veidā, šķiet, mēģinot attaisnot Krievijas iebrukumu.

Videomateriāls novembra sākumā ievietots partijas "Tautas Kalpi" "Facebook" kontā, kā arī to pārpublicējis pats autors – partijas biedrs Aivars Smans. Partijas kontā video ir vairāk nekā pusmiljons skatījumu, bet "patīk" nospieduši vairāk nekā 16 000 lietotāju. Videomateriāls publicēts ar nosaukumu "Atzīstam kļūdas un nemeklējam vainīgos, tikai tā varam panākt mieru". Smans krievu valodā skaidro to, ka karā nav jāmeklē vainīgie, jo Ukrainā valda korupcija un nekārtības. Korumpēti esot ministri un ģenerāļi. Viņš apgalvo, ka "kara nebūtu, ja Ukraina būtu izdarījusi savu mājasdarbu". Tādējādi Smans mēģina attaisnot Krievijas iebrukumu ar korupciju Ukrainā, iespējams arī mēģina vilkt paralēles ar drošības situāciju Latvijā. Portāls "Delfi secina, ka Smans manipulē ar faktiem.

Tiesa, ka korupcija Ukrainā ir problēma. Pagājušajā gadā "Transparency International" publiskotajā Korupcijas uztveres indeksā Ukraina ieņēma 122. vietu no 180 pasaules valstīm. Tas patiešām norāda uz pamatīgām problēmām valstī. Taču vienlaikus pēdējos gados Ukrainā cīņa pret to ir krietni palielinājusies. To pierāda arī dati – 2016.gadā Ukraina šajā indeksā ieņēma 131. vietu – tātad pēdējos sešos gados ir kāpums par astoņām vietām. Arī pašreizējā prezidenta Volodimira Zelenska priekšvēlēšanu kampaņa bija saistīta ar korupcijas apkarošanu.

Bez tam kara plosītā valsts šobrīd ir uzsākusi ceļu pretī dalībai Eiropas Savienībā, kā arī ieguvusi kandidātvalsts statusu. Šis process ir cieši saistīts ar korupcijas apkarošanu un tiesu sistēmas stiprināšanu valstī. Šajā vasarā prezidents Zelenskis arī iecēla amatā jaunu ģenerālprokuroru. Līdzšinējo kopā ar drošības dienesta vadītāju no amata atcēla par nespēju atrast Krievijas aģentus, kas iefiltrējušies Ukrainas tiesībsargājošās iestādēs.

2015. gadā Ukrainā tika izveidots arī Nacionālais pretkorupcijas birojs. Arī tajā šajā vasarā tika iecelts jauns pretkorupcijas prokurors.

Lai arī problēmas Ukrainā joprojām pastāv, attaisnot Krievijas iebrukumu neatkarīgā valstī ar to nevar. Pirmkārt, nav pieļaujama valsts nelikumīga iesaiste citas suverēnas valsts iekšējās lietās. Otrkārt, Krievijā korupcija vēršas vēl plašākā mērogā. Jau gadiem Korupcijas uztveres indeksā agresorvalsts atrodas pirmajā vietā Eiropā. Bet pērn bija 136. vietā no 180 pasaules valstīm.

Runājot par plašā iebrukuma Ukrainā iemesliem, Krievijas prezidents Vladimirs Putins vairākkārt uzsvēris, ka "Ukraina nav suverēna valsts un tās tauta nav īsta tauta". Līdz ar to, var secināt, ka Putina intereses nekad nav bijušas apkarot korupciju, kas ir Ukrainas iekšpolitisks izaicinājums, kurš risināms valsts iekšienē. Iebrukuma mērķis izriet no Krievijas ģeopolitiskām ambīcijām un vēlmes noturēt varu reģionā.

Portāls "Delfi" sazinājās arī ar video autoru Aivaru Smanu. Viņš skaidroja, ka neesot centies ar korupciju attaisnot iebrukumu Ukrainā un atzina, ka Krievija ir agresors. Vienlaikus partijas "Tautas Kalpi" pārstāvis uzsvēra, ka "cilvēki tur [Ukrainā] nav godīgi un tā zagšana ir jāizbeidz". Atgādinām, ka Smans savulaik ticis notiesāts par pasu viltošanas organizēšanu, piedalījies Aināra Šlesera pret vakcinācijas mītiņos. Kādreiz viņam piederējušas firmas Ukrainā, Latvijā un Igaunijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!