Saistībā ar Latvijas drošību viens no pēdējā laikā aktuāliem tematiem ir žoga izbūve uz ārējās ES robežas, kura Latvijai ir gan ar Krieviju, gan Baltkrieviju. Šis temats īpaši aktuāls kļuva pēc tam, kad Baltkrievijas pašpasludinātais prezidents Aleksandrs Lukašenko uz Polijas, Lietuvas un Latvijas robežas izvērsa migrantu krīzi. Pagājušajā nedēļā Iekšlietu ministrija savā tviterkontā publicēja ierakstu, ka jau izbūvēti pirmie žoga kilometri. Sociālo tīklu lietotāji paveikto metās kritizēt, salīdzinot ar Polijā un Lietuvā izbūvētajiem žogiem. Portāls “Delfi” noskaidroja, ka kritikai ir pamats – Latvijas žogs tiešām ir daudz zemāks, kā arī izbūve sākta vēlu un rit lēni.
Iekšlietu ministrijas ierakstā pievienots arī neliels video, kurā redzams izbūvētais žogs. Redzams, ka tas ir nedaudz augstāks par cilvēkiem, kas pie tā strādā. Ļaudis arī dalījušies ar attēliem no Polijas un Lietuvas izbūvētajiem žogiem. Attēlos tiešām ir acīmredzamas atšķirības ar Latvijā izveidoto žogu. Tviterlietotāji ministrijai pārmet gan pārlieku kavēšanos žoga izbūvē, gan izvēlētos parametrus.
Iekšlietu ministrijā portālu "Delfi" informē, ka pie žoga uz Baltkrievijas robežas izbūves notiekot aktīvs darbs – šobrīd ir izbūvēti pirmie žoga kilometri. Līdz šim ir atmežota teritorija 57 km garumā un tiek izbūvēti pirmie pastāvīgā žoga kilometri. Līdz piektdienai plāno izbūvēt 4,5 kilometru. Plānots, ka ik nedēļu žogu pagarinās par 2-3 kilometriem, bet jau oktobrī tempu kāpināšot. Tikmēr Polijā un Lietuvā žogs jau pabeigts.
Polijā žogu (attēlā zemāk) izbūvēt sāka šī gada janvāra beigās, bet šī gada jūlijā jau tas bija gatavs. Kopumā tas ir 186 kilometrus garš un 5,5 metrus augsts. Tā kopējās izmaksas ir 350 miljoni eiro. Savukārt lietuvieši sava žoga izbūvi sāka pērn rudenī un pabeidza augusta beigās. Kopumā žogs uzstādīts vairāk nekā 500 kilometru garumā visā robežas teritorijā, izņemot vietās, kur Baltkrievija ir nošķirta ar ezeriem vai upēm. Šis dzeloņstiepļu žogs ir četrus metrus augsts.
Tieši par žoga augstumu tviterlietotāju vidū izcēlās visspraigākās diskusijas. Tiesa, ka Latvijā līdz šim izbūvētā sēta ir krietni zemāka nekā mūsu kaimiņiem un poļiem. Iekšlietu ministrijā portālam "Delfi" skaidro, ka tas ir vismaz divus metrus augsts. Precīzākus parametrus gan ministrijā atsakās publiskot valsts drošības interesēs, tomēr piebilst, ka nosakot žoga izbūves parametrus, tika ņemta vērā "citu valstu pieredze un drošības riski". Pēc IeM tviterkontā ievietotā video redzams, ka žogs ir aptuveni 2,5 metru augsts (attēlā zemāk) – tātad, izvēloties parametrus, neesam mēģinājuši to pielīdzināt Polijas vai Lietuvas izbūvētajam žogam.
Šobrīd uz Latvijas–Baltkrievijas robežas tiek plānota infrastruktūra teju 150 kilometru garumā. Šobrīd notiek pirmās kārtas būvniecība, kurā kopumā jāatmežo aptuveni 82 kilometri. Taču kopumā pastāvīgais žogs būs 143 kilometru garš. Tā izbūvi plāno pabeigt līdz 2024.gada beigām un pirmo divu kārtu kopējās izmaksas ir 102,7 miljoni eiro.
Nedienas ar žogu Latvijā sākās jau iepriekš. Augustā Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra cēla apsūdzību četrām Nodrošinājuma valsts aģentūras amatpersonām un vienam uzņēmējam par iespējamām nelikumībām pagaidu žoga uz Latvijas–Baltkrievijas robežas iepirkumā. Līdz pastāvīgā žoga būvniecībai uz robežas atradās pagaidu žogs 37 kilometru garumā, no kuriem 2,7 kilometri atzīti par neatbilstošiem.
Polijā, Lietuvā un Latvijā lēmums par žoga izbūvi uz Baltkrievijas robežas pieņemts nelegālo migrantu plūsmas dēļ. Īpaši jautājums kļuva aktuāls pērn pēc tam, kad Lukašenko izvērsa hibrīdkaru, solot migrantiem vieglu ceļu uz Eiropas Savienību un pēc tam spiežot migrantu masas pāri ES ārējai robežai. Saistībā ar migrantu krīzi Latvijā tika izsludināta ārkārtējā situācija.
