Zīmīgi, ka Nacionālās Apvienības deputāts Ģirts Lapiņš ievēlēts arī par Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sekretāru. Pagājušajā nedēļā viņš savā "Twitter" kontā pārpublicēja kādu Eimijas Mekelburgas (@Amy Mek) tvītu. Sieviete raksta, ka "sievietes Zviedrijā nav drošībā: 4 migranti no Eritrejas tiek sodīti ar neilgu cietumsodu par grupveida izvarošanu, neviens netiks izraidīts no valsts." Turklāt Zviedrijas lielākās ziņu aģentūras neziņojot, ka noziedznieki bijuši imigranti.
Pats Lapiņš publikācijā raksta, ka Zviedrijas migrācijas politika esot "pašiznīcināšanās programma", tāpat kā Beļģijā un Francijā. Drīzumā zviedri būšot mazākumā, bet šobrīd plosoties bandas, kas izvaro un nogalina. Taču portāls "Delfi" ar starptautiskā faktu pārbaudes tīkla (IFCN) kolēģu palīdzību noskaidroja, ka Lapiņa apgalvojumi nav balstīti datos.
Pagājušā gada nogalē Zviedrijas sabiedriskā televīzija (SVT) tiešām ziņo par četriem vīriešiem, kuriem piespriests cietumsods par kādas sievietes izvarošanu mežā un liftā Flemingsbergā. Viens no vīriešiem notikušo filmēja, kas vēlāk kalpoja par pierādījumiem tiesas procesā. Par nodarīto trīs no vīriešiem piespriests piecu gadu un sešu mēnešu cietumsods, taču ceturtajam aiz restēm būs jāpavada divi gadi un trīs mēneši.
Tiesa, ka sabiedriskā medija publikācijā nav minēta vīriešu izcelsme. Tā rīkojušies arī citi mediji, piemēram zviedru ziņu aģentūra "Svenska Dagbladet". Šādu praksi mediji piekopj, lai nevairotu sabiedrībā neiecietību pret dažādām etniskajām grupām. Citi mediji gan atklājuši vīriešu izcelsmi, piemēram, sabiedriskajā televīzijā sižeta laikā žurnālists to nosauca.
Nav melots arī par to, ka vīriešiem nedraud deportācija. Zviedrijas Imigrācijas likums paredz, ka nevar deportēt personu, kura saņēmusi uzturēšanās atļauju un tās dzimtenē personai draud spīdzināšanas vai nāves briesmas. Tas attiecināms arī uz noziedzniekiem – tātad sods ir jāizcieš turpat Zviedrijā. Šī likuma norma sabiedrībā ir pretrunīgi vērtēta.
Vēl jāpiebilst, ka amerikāniete Eimija Mekelberga, kuras tvītu pārpublicējis Saeimas deputāts, ir pazīstama ar pret dažāda veida etniskajām minoritātēm, musulmaņiem, kā arī dažādiem rasu pārstāvjiem vērstiem ierakstiem. Teju viss šīs personas "Twitter" konta saturs ir veltīts šo grupu nomelnošanai un dažādu pārkāpumu izcelšanai, īpašu uzmanību pievēršot musulmaņiem. Mekelberga ir arī organizācijas "Cīņa pret Islāma radikāļiem" (RAIR foundation) dibinātāja, par kuras satraucošajām aktivitātēm rakstījuši vairāki ārvalstu mediji.
Vai deputātam Lapiņam ir taisnība un zviedri drīzumā Zviedrijā būs mazākumā? Nē, tas ir viens no populāriem mītiem, kuru uzturēt nereti palīdz galēji labēji politiķi un aktīvisti. Zviedrijas statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2018. gadā aptuveni piektdaļu sabiedrības veido ārvalstīs dzimuši cilvēki. Ja statistikā iekļauj arī Zviedrijā dzimušās personas ar ārzemēs dzimušiem vecākiem, tad ārvalstnieki veido 25% sabiedrības.
Lielākā daļa emigrantu Zviedrijā ieplūst no Ziemeļvalstīm un Eiropas, tā liecina Zviedrijas pret-rasisma izdevums "Expo". Tikai aptuveni 5 % šīs valsts iedzīvotāju ir dzimuši valsstīs ārpus Eiropas ar vidēju attīstības līmeni, piemēram, Irākā. Taču no valstīm ar zemu attīstības līmeni ārpus Eiropas – Eritrejas, Afganistānas - nāk vien 2% sabiedrības.
Zviedrijas statistikas pārvalde pēdējā ziņojumā par iedzīvotāju sastāva un skaita izmaiņām prognozē, ka laika posmā līdz 2070. gadam ārvalstīs dzimušo īpatsvars sabiedrībā nepārsniegs 26%. Turklāt prognozes liecina, ka šī laika perioda beigās šis īpatsvars samazināsies.
Viens no mītiem, uz kura galēji labējie aktīvisti nereti balsta savu pret migrantu pārliecību ir doma, ka noteiktas imigrantu grupas, parasti musulmaņi vai cilvēki no Tuvajiem Austrumiem, rada ļoti daudz bērnu. Taču Zviedrijā apkopotie dati liecina, ka demogrāfiskie rādītāji starp šīm iedzīvotāju grupām un Zviedrijā dzimušajiem būtiski neatšķiras.
Kopumā gan Zviedrijā iedzīvotāju skaits ik gadu pieaug. Piemēram, 2021. gadā tas palielinājās par 73 000 iedzīvotāju. Pirmkārt, tāpēc ka valstī piedzimst vairāk cilvēku nekā nomirst. Otrkārt, tāpēc ka Zviedrijā iebrauc vairāk cilvēku nekā izbrauc. Tātad tam nav saistības ar augstāku dzimstību iebraucēju vidū.
Savukārt runājot par noziedzību – statistikas portālā "Statista" pieejamā informācija liecina, ka pēdējos gados kopējais noziedzības līmenis nav ievērojami mainījies. Procentuāli neliels pieaugums noticis laikā no 2013.-2015. gadam. Taču, piemēram, 2021. gadā tas atkal samazinājies.
Tātad nav pamata apgalvot, ka šobrīd "plosās bandas" vairāk nekā iepriekš vai ka tuvākajā laikā zviedri Zviedrijā būs minoritāte. Lai arī migrācija nav absolūti paredzama, šobrīd nekas neliecina par šādu nākotni. Tātad Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sekretārs Lapiņš savā publikācijā vien publicējis populārus mītus, kuru rezultātā parasti vairojas neiecietība pret ārvalstniekiem.
Portāls "Delfi" sazinājās ar deputātu un viņš skaidroja – tā ir Lapiņa personīgā pārliecība, ka ar pašreizējo politiku zviedri ilgtermiņā savā valstī kļūs par minoritāti. Politiķi tas satrauc, jo, viņaprāt, ir šāda politika apdraud Eiropas kultūras.
