Viens no dezinformatoru populāriem paņēmieniem ir pārliecināt cilvēkus, ka pār pasauli valda kāda ļauna organizācija – to mēdz saukt par pasaules valdību vai "deep state". Tādējādi maldu izplatītāji cīņu pret dezinformāciju vienmēr var nosaukt par "ļaunās varas" cenzūru. Tā kādā populārā "Telegram" grupā nesen publicēts ieraksts, ka sociālajos medijos ""Facebook" un "Twitter" esot slepens portāls, caur kuru ierakstus cenzē dažādi valdību dienesti "deep state" interesēs. Portāls "Delfi" pārbaudīja, ka šādiem apgalvojumiem nav pamata.
Ieraksts publicēts kādā no populārām maldu "Telegram" grupām, kur ik dienas tiek publicēti dažādi maldinoši vēstījumi. No tiem daļu atspēkojām arī portālā "Delfi". Šoreiz dezinformatori dalās ar kādu rakstu portālā "The Intercept". Esot nācis gaismā šokējošs fakts, ka vietnēm "Facebook" un "Twitter" esot slepens portāls, caur kuru informāciju cenzē valdību dienesti. Turklāt, Latvijā uzdarbojas ne tikai "rečekisti" (pētnieciskās žurnālistikas centra "ReBaltica" faktu pārbaudītāji), bet vēl kādi skarbāki cenzētāji, kas dzēš bijušā deputāta Alda Gobzema un dezinformatora Jāņa Pļaviņa video.
Pie ieraksta pievienotais raksts portālā "The Intercept" norādīts kā avots vai pierādījums augstākminētajiem apgalvojumiem. Tomēr ieraksta autors no paša raksta ir paņēmis pāris apgalvojumus un, nepaskaidrojot kontekstu, pieņēmis ļaunāko scenāriju. Patiesībā rakstā stāstīts par to, ka ir valdības, kas pastiprina cīņu pret dezinformāciju sociālajos medijos un vienlaikus ir varas institūcijas, kas mēģina palielināt savu ietekmi sociālo mediju saturā. Taču tajā nav minēts, ka platformas pakļautos šādām ietekmēm.
Tiesa, ka sociālo mediju platformas mēdz sadarboties ar faktu pārbaudītājiem, kuri palīdz cīņā ar dezinformāciju. Norādīt uz nepatiesu informāciju vietnē "Facebook" var arī portāls "Delfi". Taču žurnālistiem nav iespējas dzēst šādus ierakstus, vien norādīt, ka tie neatbilst patiesībai vai ir maldinoši, kā arī pievienot atmaskojošos materiālus, kas dod iespēju lasītājam izprast, kas tad konkrētajos apgalvojumos nav patiess. Vienlaikus nevar runāt, ka faktu pārbaudītāji kādā veidā ietekmē sociālo mediju saturu.
Savukārt, ziņot par naida runu saturošiem ierakstiem var jebkurš. Ja ieraksts saņem pietiekami daudz sūdzību, tad platformas to dzēš. Reizēm arī tiek apturēta kāda konta darbība uz noteiktu vai nenoteiktu laiku. Tā, piemēram, joprojām ir apturēts bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa konts. "Twitter" par to sniedzis arī publisku skaidrojumu – konta darbība ir apturēta, lai ierobežotu vardarbību un naida runu, uz ko ar saviem ierakstiem bieži vien aicināja Tramps. Taču šobrīd, kad vietnes vadību pārņem uzņēmējs Īlons Masks, pārvaldības politika ļoti iespējams mainīsies.
Runājot par maldinošo ierakstu vietnē "Telegram", nevar ignorēt pieminēto slepeno pasaules valdību jeb "deep state", kas dezinformatoriem un populistiem ir ļoti iedarbīgs ierocis, lai kādai sabiedrības daļai attaisnotu jebko, ko viņi dara. Nesenā SKDS pētījumā vairāk nekā puse respondentu atzinuši, ka tic kādai slepenai organizācijai, kurai ir ietekme uz visiem pasaules procesiem. Šo parādību vairākus gadus pētījusi arī Slovākijas nevalstiskā organizācija "Globsec". Un dati ik gadu ir līdzīgi – dažādām sazvērestības teorijām, tostarp arī slepenajai valdībai, tic aptuveni trešdaļa iedzīvotāju. Līdzīgi dati esot visā Austrumeiropā.
Dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs portālam "Delfi" skaidro, ka tās ir sekas zemam uzticības līmenim valsts iestādēm, politiķiem un medijiem. "Šie stāsti daļai cilvēku liekas loģiski, jo viņi neuzticas tam, ko dara vara, mediji. Iedzīvotāji nejūt, ka viņiem ir kontrole pār savu dzīvi, un tas ir postpadomju valstu fenomens. Padomju laikos tiešām cilvēki nebija kontrolē pār savu dzīvi un tā domāšana ir palikusi, kaut gan tagad situācija ir pavisam citādāka," stāsta Hiršs.
Savukārt dezinformatoriem šādas idejas ir izdevīgas, jo tās viņus var izolēt no kritikas, jo vienmēr var attaisnoties, ka kritizē "ļaunā vara". "Vienmēr šeit tiek nostādīta labā un ļaunā puse. Labā sabiedrība un ļaunā vara, ļaunie mediji. Šāds pretnostatījums ļauj visu kritiku ļoti viegli diskreditēt sabiedrības acīs," skaidro pētnieks.
Var secināt, ka maldinošajā ierakstā izmantotas divas ierastas dezinformatoru tehnikas – atsaukties uz kādu avotu, no kura paņemt pāris frāzes, kas izrautas no konteksta un pasniegtas sev vēlamajā gaismā. Lai pastiprinātu efektu, klāt pievienots kāds populārs mīts – "slepenā pasaules valdība". Kopumā ieraksts ir maldinošs un satur nepatiesu informāciju.
