Šīs nedēļas sākumā portālā "Nra.lv" tika publicēta intervija ar izglītības ministri Andu Čakšu (Jaunā Vienotība). Raksta virsraksts vēsta, ka ministre apgalvojusi – pāreja uz mācībām latviešu valodā šī gada 1. septembrī nenotiks. Tālāk ar to dalījušies arī daudzi vietnes "Twitter" lietotāji, papildinot ar citiem nepatiesiem vēstījumiem. Piemēram, kāds lietotājs apgalvoja, ka vispārējā izglītības sistēmā nenotikšot vispār nekādas reformas, un, lai uzturētu krievu skolas, tikšot samazināts latviešu skolu skaits. Taču šie apgalvojumi ir maldinoši, noskaidroja "Delfi".
Patiesībā, atverot portālā publicēto rakstu, redzams, ka virsraksts ir papildināts. "Anda Čakša: Pilnīga pāreja uz mācībām latviešu valodā šī gada 1. septembrī nenotiks", vēsta portāls. papildinājums ir ļoti būtisks, jo tālāk intervijā ministre skaidro šīs reformas pakāpeniskumu. Proti, šī gada septembrī valsts valodā mācīsies 1., 4. un 7. klašu grupas. Šīs izmaiņas attiecināmas uz mazākumtautību skolām. Gadu vēlāk pievienosies arī 2., 5. un 8. klašu grupa, bet pilnīga pāreja tehniski būs pabeigta 2025. gadā.
Tiesa, intervijā ministre arī uzsver, ka sākums visticamāk nebūs gluds un būs jāturpina papildināt daudzu mazākumtautību skolu pedagogu valsts valodas zināšanas. Respektīvi, Čakša skaidro likuma grozījumu būtību un arī riskus. Tāpēc portāla "Nra.lv" "Twitter" kontā izplatītais ieraksts ar vēstījumu "Anda Čakša: Pāreja uz mācībām latviešu valodā no šī gada 1. septembra nenotiks" ir maldinošs.
Kā minēts, viens no tviterlietotājiem tālāk dalījies ar rakstu, paužot, ka tikšot samazināts latviešu skolu skaits, lai uzturētu krievu skolas. Arī šis ieraksts guvis popularitāti. Lai arī autors nav sīkāk paskaidrojis, uz ko tieši atsaucas, var noprast, ka runa ir par skolu tīkla reformu. Tā paredz un pašvaldībām uzliek par pienākumu optimizēt skolu tīklu tā, lai efektīvāk izlietotu resursus un nebūtu jātērē daudz naudas mazo skolu ar nelielu skolēnu skaitu uzturēšanā. Taču šī reforma attiecas kā uz latviešu, tā uz mazākumtautību skolām.
Turklāt daļa pašvaldību to ieviest nesteidz. Līdz ar to, nav pamata apgalvojumam, ka tiek slēgtas latviešu skolas, lai saglabātu "krievu skolas" jeb mazākumtautību izglītības iestādes. Turklāt, izmaiņas Izglītības likumā šobrīd paredz, ka no 2025. gada septembra visās vispārējās izglītības iestādēs mācības notiks valsts valodā.
Jau ziņots, ka galējais lēmums par pāreju uz mācībām latviešu valodā Saeimā tika pieņemts pagājušā gada 29. septembrī. Šādas izmaiņas pamatotas ar līdzšinējās mācību valodas pieejas mazākumtautību skolās nespēju nodrošināt kvalitatīvu valsts valodas apguvi. Februārī atzinumu par šo lēmumu publicēja ANO augstākā cilvēktiesību komisāra birojs. Ziņojumā teikts, ka pāreja ir pretrunā ar cilvēktiesību standartiem un var kalpot par pamatu diskriminācijai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
