Raksts pagājušajā nedēļā tika publicēts portāla "Baltijas Balss" ("BB.lv") krievu valodas versijā. Virsraksts vēsta – Latvijas ekonomikā parādījusies bedre, valstij draud bankrots. Bankrotu valstij prognozējot eksperti. Tālāk rakstā portālā skaidro par Latvijas eksporta-importa bilanci, par ko novembra sākumā bija publicēts raksts portālā "Diena.lv". "BB.lv" arī tekstā vairākas reizes atsaucas uz šo publikāciju otrā medijā.
Izņemot virsrakstu, tālāk divas rindkopas garajā tekstā nekur vārds "bankrots" neparādās. Taču portāls citējis it kā fragmentu no raksta "Dienā". "Visticamāk pienāktu kritisks brīdis, kad būtu jārunā par valsts maksātnespēju." Taču daļa pirms šī teikuma, uz kuru autors ir atsaucies, izdarot šādu secinājumu, nav citēta. Taču, lasot "BB.lv" rakstīto, var noprast, ka pie maksātnespējas novedīs negatīvā eksporta-importa bilance. Neskatoties uz to, ka rakstā minēts, ka šī bilance ir negatīva jau kopš 1995. gada.
Negatīva eksporta–importa bilance nozīmē, ka Latvija visu laiku ieved vairāk preču un pakalpojumu nekā izved. Tātad ik gadu veidojas labumu deficīts, kas kaut kā ir jābalansē. To savā rakstā skaidro portāls "Diena". Tālāk oriģināltekstā atrodams arī pārpublicētais teikums par maksātnespēju. Tas vēsta: "Jo lielāka summa gadā aizplūst no valsts, jo vairāk naudas līdzekļu jāieved, izmantojot šīs citas metodes, citādi mēs nonāktu situācijā, kad rindai preču cenas pieaugtu tik lielas, ka vairums tās nespētu iegādāties. Visticamāk, tad pienāktu kritisks brīdis, kad vajadzētu runāt arī par valsts maksātnespēju."
Tātad oriģinālrakstā autors apraksta sliktāko iespējamo scenāriju, kas var notikt, ja eksporta–importa negatīvā bilance turpina krasi palielināties. Taču portāls "BB.lv" šo teikumu ir izrāvis no konteksta un izvēlējies veidot pārspīlētu un maldinošu vēstījumu. Turklāt maldinošais vēstījums ir pastiprināts virsrakstā it kā atsaucoties uz ekspertiem. Lai gan oriģinālraksta autors ir viens cilvēks – žurnālists Jānis Goldbergs, kurš šajā tekstā nav atsaucies uz ekspertiem.
Portāls "Delfi" sazinājās arī ar Latvijas Banku, kurā informēja, ka negatīvs ārējā sektora balanss (eksporta–importa bilance) pats par sevi nenozīmē neko sliktu vai labu. Turklāt abos rakstos salīdzināts tikai preču eksporta–importa apjoms, kaut gan objektivitātei būtu jāskatās arī uz pakalpojumiem.
"Pēdējos gados bilance ir nedaudz negatīva - +/- 2% no IKP. Šobrīd ir mazliet atkal pieaugusi, bet tas ir saistīts ar cenu kāpumu. Turklāt, piemēram, Zambijā šī bilance ir pozitīva, taču mēs ekonomiski negribētu tai līdzināties. Savukārt, Jaunzēlandei ir -6%. Tātad pats par sevi šis skaitlis nenozīmē labi vai slikti," tā skaidro bankā, piebilstot, ka šobrīd runāt par Latvijas maksātnespēju nav pilnīgi nekāda pamata.
