Energoresursu krājumi un cenu pieaugums ir populārs temats maldu izplatītāju vidū. Visbiežāk dezinformatori stāsta par to, kā Rietumos iedzīvotāji dzīvos nabadzībā, aukstumā un tumsā energokrīzes dēļ, bet Krievijas iedzīvotājiem gan dzīve šajā ziemā būs augstā līmenī. Arī šobrīd Latvijas "Facebook" lietotāju vidū izplatīts ir kāds raksts, kurā krievu valodā vēstīts par to, kā Lielbritānijā pat bagātie nevarot atļauties apsildīt mājokli visu diennakti. Portāls "Delfi" pārbaudīja, ka rakstā informācija atspoguļota nekorekti un ir daļēji nepatiesa.
Raksts pirms divām dienām publicēts vietnē "Facebook" no kāda apšaubāma portāla. Pēdējā diennaktī tas apskatīts vairāk nekā 37 000 reižu un ir populārs tieši Latvijā esošo "Facebook" lietotāju vidū. Publikācija ir krievu valodā un, šķiet, tās mērķis ir radīt iespaidu, ka Lielbritānijā energokrīzes dēļ cilvēkiem nākšoties dzīvot necilvēcīgos apstākļos un pat bagātie nevarēšot atļauties apsildīt dzīvokli visu diennakti. Turklāt mājas šajā valstī neesot energoefektīvas. Līdz ar to, iedzīvotājiem nākas uzturēties aptuveni 18 grādu vēsā dzīvoklī. Vienlaikus, Krievijas iedzīvotāji šo ziemu baudīšot siltos mājokļos un nebūšot jāizmanto nekādi papildlīdzekļi. Portāls "Delfi" secina, ka rakstā ietverta gan nepatiesa informācija, gan pamatīgi pārspīlējumi. Turklāt rakstā nav ietvertas nevienas atsauces, kas norādītu, ka autors tiešām pārzina situāciju Apvienotajā Karalistē.
Tiesa, apkures un elektrības izmaksas šī gada aukstajā periodā būs krietni augstākas nekā pērn. Un pēc Starptautiskā Valūtas fonda aprēķiniem (IMF) Apvienotajā Karalistē iedzīvotāji tiešām energokrīzē cietīs visvairāk – septembrī fondā gāzei un elektrībai prognozēja līdz pat 80% cenas pieaugumu. Cenu pieaugums smagi skars vairāk nekā 8% mājsaimniecību, liecina prognozes. Turklāt, visvairāk cietīs tieši trūcīgākās mājsaimniecības, kurās pēc IMF aprēķiniem 2022. gadā enerģētikā nāksies tērēt teju 18% budžeta. Tikmēr turīgākie iedzīvotāji tērēs vien 6% budžeta. Līdz ar to, apgalvojums, ka pat turīgākie nespēs atļauties apsildīt mājokli visu diennakti, neiztur kritiku.
Vienlaikus, pieaugot energoresursu cenām, palielinās arī citas izmaksas, piemēram, pārtikai un transportam. Tas nozīmē, ka daudzi iedzīvotāji būs spiesti samazināt savus tēriņus. Septembrī laikrakstā "The Guardian" tika publicēti Lielbritānijā veiktas aptaujas rezultāti, kur aptuveni 70% respondentu atzina, ka plāno apsildīt mājokli mazāk – vai nu samazināt istabas temperatūru vai konkrētos laikos apkuri izslēgt. Tikmēr aptuveni 23% respondentu atzina, ka ziemā savu mājokli neapsildīs vispār.
Lai mazinātu finansiālo slogu mājsaimniecībās Lielbritānijas valdība lēmusi sniegt atbalstu iedzīvotājiem. Valstī noteikti enerģētikas izmaksu griesti dažādu tipu mājokļiem (no 1750 līdz 3300 mārciņām). Ja mājsaimniecība šos griestus pārsniedz laika periodā līdz nākamā gada aprīlim, tad saņem valsts pabalstu pārsniegtā apjoma nomaksai.
Lai arī prognozes liecina, ka Lielbritānija energokrīzē varētu ciest vissmagāk starp Eiropas valstīm, vienlaikus maldinošajā rakstā ir krietni pārspīlēts. Arī runājot par mājokļu energoefektivitāti. Lielbritānijas mājokļu institūta (CIH) apsekošanā šajā gadā secināts, ka, lai arī daļai mājokļu valstī nepieciešami uzlabojumi, visas ēkas, kuras ir celtas pēc 2012.gada, atbilst augstiem energoefektivitātes standartiem. Vienlaikus, Krievijā joprojām būvē ēkas pēc vairākus gadu desmitus veciem standartiem, kas nozīmē, ka ir pamatīgas problēmas ar to energoefektivitāti, tā secinājusi Pasaules Banka. Mājokļu sektors krievijā ir otrais lielākais enerģijas patērētājs, uzreiz aiz ražošanas industrijas. Tātad, lai arī Krievijā gāzes netrūkst un tā ir salīdzinoši lēta, tas nebūt nenozīmē, ka iedzīvotāji mitinās siltos mājokļos.
Portāls "Delfi" secina, ka lai arī rakstā nav melots par to, ka Lielbritāniju šī energokrīze skars ļoti smagi, tomēr izmantoti nekorekti salīdzinājumi, pārspīlējumi un maldināts arī par situāciju Krievijā. Energoresursu cenas un krājumi šobrīd ir populārs temats dezinformatoru vidū. Vairākus maldus portāls "Delfi" jau atspēkoja. Piemēram, ka Šveicē nav pieņemts lēmums sodīt ar cietumsodu tos, kuri netaupīs gāzi.
