Foto: AFP/Scanpix/LETA

Lai gan Kremļa propagandas naratīvos grūti atrast kaut ko jaunu, neskaitot to, ka ar laiku tie kļūst arvien absurdāki, daudzi cilvēki joprojām tiem tic. Visvienkāršāk šo var novērot sociālajos medijos pie dažādiem prokremliskiem ierakstiem. Vietnē "Youtube" oktobrī kādā kanālā, kuram ir vairāk nekā 300 000 sekotāju, ir publicēts video, kur vēsta par Krievijas it kā uzsākto "denacifikāciju" Baltijā. Kā ierasts, Baltijas valstu valdības tiek sauktas par nacistiem un fašistiem. Portāls "Delfi" skaidro, ka šis ir ierasts Kremļa propagandas naratīvs, lai attaisnotu Krievijas agresiju.

Videomateriāls ar nosaukumu "Tas ir pavērsiens! Pirms 13 minūtēm Krievija uzsāka denacifikāciju Baltijā. Liktenīgā stunda ir situsi!". Videomateriālam ir vairāk nekā 115 000 skatījumu un 2 400 cilvēki ir atzīmējuši "patīk". Videomateriālā skaidro, ka Krievija uzsākusi cīņu ar nacistiem Baltijā. Krievijas Ārlietu ministrija esot lūgusi Ģenerālprokurora birojam uzsākt krimināllietu pret Igaunijas Ārlietu ministru Urmasu Reinsalu, jo viņš esot saistīts ar nacistiem. Bet jāsoda esot visas Baltijas valstis, jo tās ir nacistiskas un fašistiskas. Tie ir populāri Krievijas meli, lai attaisnotu agresiju pret kaimiņvalstīm, kā arī veidotu sabiedrisko domu Krievijā un pārliecinātu sabiedrību par to, ka tikai ar Krievijas iejaukšanos ir iespējams panākt Kremlim vēlamu rezultātu.

Baltijas valstis ir demokrātiskas valstis, kuru parlamentos ievēl vairākas politiskās partijas, kas pārstāv dažādas ideoloģijas. Taču atklātu nozīmīgu fašistisku vai nacistisku kustību nav. Taču Kremlim patīk stāstīt citu versiju – jebkurš, kurš Krievijai nepiekrīt, ir nacists vai fašists. To portālam "Delfi" skaidro arī vēsturnieks Gatis Krūmiņš.

"Krievija vispār skatās uz kaimiņvalstīm no tādām pozīcijām, ka viņi var iejaukties pietiekoši brutāli šo valstu iekšpolitikā. Video parādījās vēstījumi, ka igauņiem ir pašiem jādomā, ko darīt ar šiem "nacistiem", taču Krievija to palīdzēs viņiem darīt," stāsta Krūmiņš. Vēsturnieks arī uzskata, ka šos vēstījumus nevar uztvert kā tukšas runas, jo tieši šāda retorika Kremlim ir arī par Ukrainu, kurā joprojām norisinās nežēlīgs karš.

Informatīvā kara apstākļos šādu retoriku izmanto arī, lai sētu bailes un šķeltu sabiedrības ārpus Krievijas. "Mūs šādi baidīja jau 1939. gadā, toreiz arī padevāmies. Taču šoreiz esam mācījušies no vēstures un sapratuši, ka piekāpšanās neko nedod. Un tas ir tas, kas Krievijai ļoti nepatīk, ka mums ir šāda pozīcija. Es teiktu, ka šajā Kremļa vēstījumā ir arī zināmas izmisuma pazīmes," portālam "Delfi" atzīst Krūmiņš.

Krievijas pārmetumi par nacismu un fašismu kaimiņvalstīs ir jau ierasts propagandas naratīvs. "Nacisti", "fašisti" un "krievu glābšana" ir ierastie Kremļa attaisnojumi iebrukumiem citās valstīs, kā 2008. gadā Gruzijā un 2014, kā arī šogad, Ukrainā. Šāda retorika jau gadiem tiek vērsta arī pret Baltijas valstīm, taču NATO klātbūtne līdz šim Putinu no iebrukuma ir atturējusi. Arī portāla "Delfi" sadaļā "Atmaskots" atspēkojam un analizējam Latvijas virzienā vērsto propagandu. Piemēram, ka plāns ierobežot divvalodību publiskā vidē nav solis nacisma virzienā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!