Ar ierakstu nepilnu 20 stundu laikā bija dalījušies jau vairāk nekā 520 cilvēku, kas Latvijas mērogiem ir vērā ņemams skaits. Komentāru sadaļā izvērtās arī plaša diskusija, kur dominējošais tonis – nobažījušies cilvēki uztraucas par mikroviļņu it kā negatīvo ietekmi uz ēdiena kvalitāti, kā arī par drošības jautājumiem, proti, bērni varot izraisīt ugunsgrēku.
Taču, pirms runāt par mikroviļņu ietekmi, vispirms noskaidrojām, vai tik tiešām Šuplinska ir "pasludinājusi, ka skolas nevar nodrošināt siltus ēdienus", un tāpēc būšot jālieto mikroviļņu krāsnis.
"Delfi" painteresējoties par šo ierakstu un tajā pausto apgalvojumu patiesumu, IZM komentēja, ka runa varētu būt par Veselības ministrijas noteikumiem Nr.172, kas regulē uztura normas izglītības iestāžu izglītojamajiem. Tajos 25. augustā veikti grozījumi, kas paredz pieļaut iespēju izglītības iestādēs nodrošināt tikai vienu ēdienu komplekso pusdienu piedāvājumā. Vienlaikus būtiski ir nodrošināt noteikumos noteiktās uzturvielu un enerģētiskās vērtības normas.
"Būtība ir – vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādes līdz 2020. gada 31. decembrim pusdienu ēdienkartē var iekļaut tikai pamatēdienu, nodrošinot pusdienām paredzēto enerģētiskās vērtības un uzturvielu daudzumu," skaidro IZM.
Turklāt Veselības ministrijas paziņojumā par grozījumiem arī norādīts: "Minētā norma neierobežo izglītības iestādes ēdinātāju tiesības komplekso pusdienu piedāvājumā paredzēt divu ēdienu pasniegšanu bērniem kā līdz šim, ja tiek nodrošinātas epidemioloģiskās drošības un pulcēšanās ierobežojumu prasības."
Tāpat grozījumos nekas nav minēts par mikroviļņu krāsnīm klasēs.
Te gan uzreiz jānorāda, ka bažas par mikroviļņu krāsns vai tādā pagatavota ēdiena kaitīgumu ir nepamatotas.
Saskaņā ar Pasaule Veselības organizācijas teikto, kad lietotas pareizi un atbilstoši ražotāja sniegtajām instrukcijām, mikroviļņu krāsnis nav bīstamas. Un uzsvars tieši uz "lietotas pareizi" – tas ir, krāsns netiek lietota, ja tā ir bojāta, tajā netiek sildīts ēdiens traukos, kas nav paredzēti sildīšanai mikroviļņu krāsnīs.
Savukārt par to, vai, gatavojot ēdienu mikroviļņu krāsnī, tik tiešām zūd uzturvielas, pirms vairākiem gadiem ar atsaucēm uz akadēmiskiem pētījumiem izsmeļoši skaidroja uztura speciāliste Ksenija Andrijanova. Turklāt reizēm efekts var būt pat pretējs, ja salīdzina ar "konvencionālu gatavošanu".
"Uzturvielu zuduma procesā ļoti svarīgs ir gatavošanas (termiskās apstrādes) laiks – jo ilgāk gatavo, jo vairāk zūd. Un gatavošanas laiks mikroviļņu krāsnī vienmēr ir īsāks. Tāpēc tieši mikroviļņu krāsns maksimāli saglabā C vitamīnu, ko ir visvieglāk pazaudēt, termiski apstrādājot," bloga ierakstā raksta Andrijanova.
Secinājumi. Pirmkārt, apgalvojums par to, ka Šuplinska atzinusi – skolās vairs nevar nodrošināt siltu ēdienu –, ir nepatiess. Otrkārt, arī informācija par to, ka klasēs nu ēdienu nāksies sildīt mikroviļņu krāsnīs, arī nav izskanējusi un minēta grozījumos Veselības ministrijas noteikumos Nr. 172. Treškārt, pat ja ēdienu sildītu mikroviļņu krāsnīs, pareizi iekārtu izmantojot, nevajadzētu bažīties par negatīvu ietekmi uz veselību.
