Nedaudz virs 35% Latvijas iedzīvotāju nav latvieši, tā rāda Centrālās Statistikas pārvaldes dati. Lielākā mazākumtautība ir krievi, kuri veido aptuveni ceturtdaļu valsts iedzīvotāju. 26. janvārī portālā "nra.lv" publicēts raksts, ka no Latvijas pilsētām tikai vienā latviešu īpatsvars pārsniedzot 80 procentus. Tā esot Valmiera. Portāls "Delfi" pārbaudīja, ka apgalvojums ir neprecīzs un pieprasa skaidrojumu.
Šāds raksts portālā "nra.lv" "Vakara Ziņu" sadaļā publicēts 26. janvārī. Tajā vairākās rindkopās apcerēts Latvijas iedzīvotāju skaits, sastāvs un arī izmaiņas. Raksta autore vēsta, ka vienīgā pilsēta, kurā latviešu īpatsvars ir lielāks par 80% esot Valmiera. Pārējās pilsētas no pirmrindnieces krietni atpaliekot – piemēram, Jēkabpils ar 63% latviešu. Autore atsaukusies uz 2021. gada CSP datiem un ziņu aģentūras LETA publicētās informācijas.
Latvijā šobrīd ir 81 pilsēta un 10 valstspilsētas. Pilsētas statusu iegūst ne tikai lielākās apdzīvotās vietas, bet tām jāizpilda arī dažādi noteikumi – piemēram, jābūt attīstītai inženierinfrastruktūrai un komercdarbības centriem. Tā kā "nra.lv" raksta autore minējusi pilsētas, virsrakstā ietvertais apgalvojums ir kļūdains. Patiesībā latviešu īpatsvars pārsniedz 80% divpadsmit Latvijas pilsētās. "Vislatviskākā" ir Smiltene ar 95% latviešu, tai seko Talsi un Kuldīga, arī pārsniedzot 90% slieksni.
Šajā sarakstā ir arī Saldus, Sigulda, Limbaži, Cēsis, Madona, Valmiera, Tukums, Alūksne un Gulbene. Tātad Valmiera 2021. gadā ieņēma vien devīto vietu ar 85% latviešu īpatsvaru.
Turpretī vismazāk latviešu ir Daugavpilī – 20,7%. Tai seko Krāslava, Rīga un Rēzekne, kurās šis īpatsvars ir starp 40% un 50%. Pārējās pilsētās latviešu īpatsvars pārsniedz pusi no pilsētas iedzīvotājiem.
Interesanti, ka CSP statistikā minētas vien 30 no Latvijas apdzīvotajām vietām. Tās ir reģionālas vai nacionālas nozīmes attīstības centri, kuri noteikti Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030. gadam. Iedzīvotāju īpatsvaru atsevišķi pārvalde mēra tikai šajās pilsētās – dati par pārējām pieejami kopā ar datiem par visu novadu, kurā pilsēta atrodas.
Savukārt no minētajām apdzīvotajām vietām vien deviņas ir valstpilsētas. "nra.lv" raksta autorei būtu taisnība, ja vien rakstā būtu precizēts, ka runa ir par valstspilsētām jeb lielajām pilsētām – Valmieru, Rīgu, Rēzekni, Jūrmalu, Liepāju, Ventspili, Ogri, Jelgavu un Jēkabpili. No šāda skatu punkta Valmiera tiešām ir līderos, bet tai seko Jēkabpils, kurā latviešu īpatsvars ir krietni zemāks – 63%,
Tātad faktiski raksta autores apgalvojums nav patiess, jo vairākas Latvijas pilsētas apsteidz Valmieru latviešu īpatsvarā. Līdz ar to, virsraksta nodotais vēstījums ir maldinošs. Taču precizējot, ka apgalvojums izteikts, raugoties tikai uz lielajām pilsētām, no šīs kļūdas varētu izvairīties.
