Foto: SIPA/Scanpix/LETA
Meli par vakcīnām pret Covid–19 un citiem vīrusiem internetā tiek izplatīti ik dienas. Arī portāls "Delfi" vairākkārt pārbaudījis dažādus apgalvojumus, piemēram, par "TicoVac" pret encefalīta potes drošību. Taču dezinformatoru centieni nerimst. Pagājušajā nedēļā kādā no Latvijas "Telegram" grupām izplatīts video, kurā redzams vakcīnu pretinieku protests Nīderlandē. Publikācijas autori apgalvo, ka ļaudis protestējot pret augsto mirstību no vakcīnām. Portāls "Delfi" pārbaudīja, ka šāds protests tiešām noticis, taču runas par mirstības cēloņu saistību ar vakcīnām ir meli.

Ieraksts pagājušajā nedēļā publicēts kādā no Latvijas "Telegram" grupām, kurā pulcējas vairāk nekā 5,5 tūkstoši dalībnieku. Grupā ik dienas tiek izplatīti nepatiesi un maldinoši apgalvojumi par vakcīnām, pandēmiju, klimata pārmaiņām un citiem aktuāliem tematiem. Šoreiz publikācijas autors dalījies ar kādu video, kurā redzams mazskaitlīgs cilvēku protests pie Nīderlandes sabiedrisko mediju ēkas. Autors apgalvo, ka pēc vakcinācijas pret Covid–19 pieaudzis mirušo skaits, kārtējo reizi vainojot Eiropas Savienību un Latvijas valdību slepenas, pret iedzīvotājiem vērstas vienošanās slēgšanā. Taču apgalvojumi nav patiesi, tā secina portāls "Delfi".

Ieraksta autors apgalvo, ka videomateriālā redzams protests pret vakcināciju. Turklāt Nīderlandes sabiedrisko mediju ēka esot aplīmēta ar cilvēku vārdiem, kas it kā miruši no Covid–19 potēm. Ar kolēģu no Starptautiskā faktu pārbaudes tīkla palīdzību portāls "Delfi" noskaidroja, ka video redzama šī gada 4.februārī notikusi protesta akcija, kuru rīkoja dažādu sazvērestības teoriju piekritēji. Protestētāji apgalvoja, ka mirstības pieaugums Eiropā saistāms ar vakcināciju pret Covid–19. Šis ir populārs mīts, kuru izplata pandēmijas noliedzēji un vakcīnskeptiķi visā pasaulē.

Arī portāls "Delfi" jau rakstīja, ka salīdzinoši augstā mirstība saistāma ar citiem cēloņiem. Tiesa, ka pērn mirstība Eiropā bija augstāka nekā vidēji no 2016.–2019. gadam, to liecina "Eurostat" dati. Jāņem vērā, ka visaugstākais mirstības pieaugums bija reģistrēts 2020. gadā, kad Eiropā aktīvi izplatījās Covid–19 un vakcīnas vēl bija izstrādes procesā un iedzīvotājiem nebija pieejamas. Augstākais mirstības punkts no tolaik jaunā koronavīrusa tika sasniegts 2020. gada beigās un 2021. gada sākumā, kad pirmās vakcīnas kļuva pieejamas, lielākoties, mediķiem.

2020. gadā Eiropā reģistrēja 40% nāves gadījumu virs normas, bet 2021. gadā – 26,5%. Raugoties uz šiem datiem, redzams, ka pieaugot vakcīnu pieejamībai un vienlaikus rodoties jauniem, vājākiem vīrusa variantiem, mirstība mazinājās. Tas redzams arī "Eurostat" datos par nāves gadījumiem virs normas. Arī pagājušajā gadā mirstības rādītāji joprojām bija augsti, taču turpināja kristies. Eksperti šos virs normas nāves gadījumus saista ar dažādiem cēloņiem. Viens no tiem joprojām ir Covid–19, kurš nogalina ne tikai tiešā veidā, bet arī atstāj smagas sekas uz veselības stāvokli kopumā. Tas arī krietni noslogoja veselības sistēmu – no tā cieta arī cilvēki ar citām veselības problēmām, kuras nebija iespējams laikus konstatēt un ārstēt.

Tāpat augstā mirstība saistāma arī ar dažādām stihijām, piemēram, karstuma viļņiem 2022. gada vasarā, kuri izraisīja plašus mežu ugunsgrēkus Eiropas dienvidos. Pasaules Veselības organizācija lēš, ka karstuma dēļ pērn Eiropā gāja bojā aptuveni 15 000 cilvēku.

Bez tam arī pēc plašas sabiedrības vakcinācijas Covid–19 potes joprojām uzskatāmas par drošām un efektīvām – to atzīst dažādas sabiedrības veselības organizācijas visā pasaulē, tostarp arī Eiropas Zāļu aģentūra.

Līdz ar to, "Telegram" grupā publicētais ieraksts vērtējams kā nepatiess, ar mērķi radīt cilvēkos šaubas par vakcīnu efektivitāti un medicīnas drošību kopumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!