Gaidāmā ziema un energoresursu cenas ir bieži aprunāts temats dažādos dezinformācijas kanālos. Bieži vien maldīgā informācija ir par dažādiem aizliegumiem un ierobežojumiem, ko energoresursu taupīšanai it kā ieviesusi valdība. Šajā nedēļā populārā dezinformācijas kanālā vietnē “Telegram” ļaudis dalās ar ekrānšāviņu no kāda raksta, kas esot publicēts portālā “la.lv”. Tajā apgalvots, ka valdība varēs aizliegt cilvēkiem apkurināt mājokļus pat tad, ja viņi to varēšot atļauties. Portāls “Delfi” pārliecinājās, ka šāds raksts medijā nemaz nav publicēts, tā ir viltus ziņa.
"Telegram"grupā, kurā šis attēls ir publicēts, ir vairāk nekā 6000 sekotāju. Tajā regulāri izplata populārus maldus par karu Ukrainā, par vakcīnām, arī vides jautājumiem un energoresursiem. Šajā nedēļā dalībnieki dalījās ar kādu rakstu, kas it kā ir publicēts tiešsaistes medijā "la.lv". Tajā teikts, ka valdība varēs aizliegt cilvēkiem apkurināt mājokļus. Tiekot apsvērta iespēja pat atņemt cilvēkiem iepirkto kurināmo. Saite uz rakstu gan nav publicēta.
Pirmkārt, meklējot konkrēto rakstu pēc dažādiem atslēgas vārdiem, portāls "Delfi" to neatrod. Tāpēc sazinājāmies arī ar "la.lv" galveno redaktori Kristu Dravnieci. Viņa skaidro, ka ekrānšāviņš ir viltojums. Tas nav publicēts, kā arī neatrodas programmā, caur kuru raksti tiek publicēti, ne publiskajos, ne privātajos ierakstos. Vēl jāvērš uzmanība, ka medijā darbu sāk pulksten 7.00, taču konkrētais raksts it kā publicēts plkst. 6.42. Arī izmantotā valoda nav tipiska – tajā ir gan gramatikas, gan stila kļūdas.
"Pats galvenais – kā autors ir norādīts "Latvijā", bet mums šāda autora nav. Sistēmā ir ieinstalēti autori, no kuriem visbiežāk izvēlamies. Tur pārsvarā ir redzams "LETA", "LA.LV", kokteilis vai medija redaktoru vārdi un uzvārdi," tā portālam "Delfi" atzīmē Dravniece.
Turklāt – neviens no valdības pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar energoresursiem neparedz aizliegt apkurināt mājokļus un vēl pie tam atņemt cilvēkiem iepirkto kurināmo. Kopumā valsts politika šobrīd ir vērsta uz enerģijas taupību, taču tas parasti nozīmē, piemēram, izvēlēties zemāku temperatūru telpās vai mazināt elektrības patēriņu konkrētos laikos. Taču lēmumus par to, kā nodrošināt energoresursu taupību pieņem pašvaldībās un uzņēmumos.
