Kremļa propagandas izplatītāji melo par Krievijas iebrukumu Ukrainā
Foto: AFP/Scanpix/LETA/Delfi

Līdz ar Krievijas pilna mēroga karaspēka iebrukumu Ukrainā parādījušies arī alternatīvu konflikta skaidrojumu izplatītāji. Vienā šādā ierakstā, kas ieguvis popularitāti Kremļa līdzšinējās politikas atbalstītāju vidū, atkārtota Krievijas prezidenta Vladimira Putina izteiktā ideja, ka Krievijas mērķis ir "neonacistiskās huntas" iznīcināšana.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ieraksta autors izteicis vairākus nepatiesus apgalvojumus, un, ņemot vērā dezinformācijas nozīmi neziņas un aplamu spriedumu pieņemšanā, uzskatām par būtisku tos izcelt un atmaskot.

  • Ukrainas rakstīšana pēdiņās iezīmē autora vēlmi uzsvērt, ka tā nemaz nav pilnvērtīga valsts. Ukrainas kā neatkarīgas valsts eksistenci iepriekš noliedzis arī Putins. Putins pirmoreiz Ukrainas valstiskumu retorikā apšaubījis jau 2006. gadā, bet izteikti spilgti tas iezīmējās viņa pērn jūlijā publicētajā esejā "Par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību" un tika atkārtots ierakstītajā uzrunā mirkļus pirms vadāmo raķešu trieciena pa ukraiņu militārajiem objektiem 24. februāra agrā rītā. Pretēji autora un Krievijas līdera apgalvojumiem, Ukraina ir ANO atzīta suverēna valsts ar noteiktu teritoriju, kuras daļas Krievija okupē jau kopš 2014. gada, pārkāpjot starptautiskās normas.
  • Atbrīvošanās no neonacistiem arī atkārto Putina teikto, ka Ukrainā valda nacistiska hunta. Šis apgalvojums ir ne tikai nepatiess, bet pat absurds, ņemot vērā, ka Ukrainā (pretēji Krievijai) notiek demokrātiskas, starptautiski atzītas vēlēšanas, kuru ceļā tiek ievēlēts parlaments un prezidents. Turklāt parlamentā nevienam spēkam nav absolūtā vairākuma, kā arī prezidents pēdējās vēlēšanās 2019. gadā tika izvēlēts tikai otrajā vēlēšanu kārtā, norādot uz reālu politisko sāncensību.
  • Astoņus gadus ilgais pilsoņkarš ir Krievijas uzturēta, bet sen atspēkota leģenda, kuras pamatā ir ideja, ka Doņeckas un Luhanskas "tautas republikas" izveidoja un notur pašas Ukrainas iedzīvotāji. Šī ideja ignorē, ka 2014. gadā Krievija Ukrainas austrumu pilsētās un ciemos rīkoja diversijas operācijas, izvērsa plašu propagandas kampaņu, kā arī vēlāk tās regulārās armijas vienības ieņēma plašas teritorijas. Krievijas armijas klātbūtne ir pierādīta, turklāt Krievijas karavīru vidū ir daudz kritušo, kā arī ir dokumentēti viņu sagūstīšanas gadījumi.
  • Dzīvu cilvēku dedzināšana Odesā ierakstā tiek atzīmēta kā Ukrainas līderu darbība, ko viņi turpinot. Odesas traģēdija, kad pēc sadursmēm starp prokrievisku pūli un proukrainisku pūli 2014. gada maijā, sadegot un nosmokot, ugunsgrēka dūmos bojā gāja 42 cilvēki. Todien pēc futbola spēles Harkivas un Odesas futbola fani jeb ultras rīkoja gājienu Ukrainas atbalstam, kad tam uzbruka prokrieviski aktīvisti, bruņojušies ar nūjām, ķēdēm un arī šaujamieročiem (video zemāk iemūžināts konflikta sākums). Pēc abpusējām konfrontācijām ielās izgāja vairāk neatkarīgas Ukrainas atbalstītāju, kuri vērsās arī pret centrālajā laukumā sacelto prokrievisko aktīvistu telšu pilsētiņu. Tās iemītnieki, kā arī daļa iepriekš uzbrukušo, būdami mazākumā, atkāpās uz Arodbiedrību ēku. Abas puses izmantojušas Molotova kokteiļus, kā rezultātā izcēlās traģiskais ugunsgrēks. Tā saistīšanai ar Ukrainas varasiestādēm gan nav nekāda pamata. Krievijas propaganda nekavējās šo incidentu izmantot pret Ukrainas neatkarības atbalstītājiem vērstas propagandas veidošanā un turpina to darīt joprojām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Atmaskots

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā atmaskots.lv Krievija Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form