Navaļnija indēšana – rietumvalstu sazvērestība ar 'Novičok' pēdām Latvijā?
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Viens no autoritāru un totalitāru valstu līdzekļiem politiskās konkurences mazināšanai ir burtiska režīma pretinieku iznīcināšana. No režīma iekšienes raugoties, tā ir izdevīga taktika, jo ļauj ne tikai atbrīvoties no neparocīgi drosmīgajiem, bet arī sūta skaidru signālu visiem viņu līdzgaitniekiem, ka mēģinājumi izaicināt varu netiks sagaidīti ar pretimnākšanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tajā pašā laikā uzbrukumi kritiķiem ir gana riskanti, jo pastāv iespēja, ka sabiedrības acīs tie tiks iecelti svēto mocekļu kārtā, kuri savu uzskatu un pārliecības vārdā ir gatavi riskēt pat ar veselību un dzīvību. Taču lielāko risku rada tieši aizdomu ēna, proti – kurš varētu būt gana spējīgs un ieinteresēts veikt šādu uzbrukumu? Autoritārās un totalitārās valstīs aizdomas vispirms krīt uz pašu režīmu, kas rada risku nokļūt zem starptautiska spiediena, nemaz nerunājot par potenciāliem nemieriem valsts iekšienē, sabiedrībai nostājoties vajāto režīma kritiķu pusē.

20. augustā reisā no Tomskas un Maskavu strauji pasliktinājās Krievijas redzamākā opozicionāra un politiskā aktīvista Alekseja Navaļnija veselības stāvoklis. Pēc hospitalizācijas Omskas slimnīcā viņš tika pārvests uz "Charite" slimnīcu Vācijā. Tiesa, Krievijas atbildīgās institūcijas sākotnēji vilcinājās atļaut Navaļniju pārvietot. Jau septembra sākumā Vācijas varas iestādes apstiprināja jau iepriekš izskanējušās aizdomas, ka Navaļnijs ir ticis saindēts ar ķīmisko vielu "Novičok", ko vēlāk pēc atkārtotu testu veikšanas apstiprināja arī Francijas un Zviedrijas varas iestādes.

Ņemot vērā Navaļnija politisko karjeru un Krievijas praksi vērsties pret sava režīma kritiķiem, aizdomu ēna jau no paša sākuma ir kritusi uz Kremli un Krievijas drošības struktūrām, pieprasot no tām skaidrojumu par notikušo. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka Krievijas amatpersonas aktīvi mēģina kliedēt bažas par režīma iesaisti notikušajā, apvainojot rietumvalstis sazvērestības īstenošanā pret Krieviju ar mērķi to ievainot.

Navaļnija indēšana – rietumvalstu sazvērestība ar 'Novičok' pēdām Latvijā?
Foto: Publicitātes foto

Amatpersonu iniciatīva – vai Latvija varētu būt iesaistīta?

14. septembrī notika Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Francijas prezidenta Emanuela Makrona telefonsaruna, kurā tika pievērsta uzmanība arī Navaļnija jautājumam, proti, Putins acīmredzami vedināja Francijas prezidentu un līdz ar to arī pārējās rietumvalstis izskatīt citus notikušā cēloņus. Saskaņā ar Francijas laikraksta "Le Monde" rīcībā esošo informāciju Putins skaidroja, ka jau pērn Navaļnijs esot simulējis sliktu pašsajūtu, norādot uz tolaik notikušo Navaļnija hospitalizāciju it kā akūtas alerģiskas reakcijas dēļ, ko gan Navaļnija ārsti apšaubīja.

Turklāt Krievijas prezidents pašu Navaļniju esot nodēvējis par vienkāršu interneta balamuti, kura dibinātais Korupcijas apkarošanas fonds nodarbojoties ar ierēdņu un deputātu šantāžu. Papildus Putins uzsvēris, ka formāla izmeklēšana Krievijā neesot uzsākta, jo Krievijas ekspertiem neesot tikuši nodoti Francijā un Vācijā veikto analīžu detalizēti rezultāti. Tāpat Putins piedāvājis versiju, ka Navaļnijs esot saindējies pats, kā arī ieminējies par iespējamu Latvijas iesaisti, jo šeit dzīvojot viens no "Novičok" izgudrotājiem. Francijas prezidents noraidījis Putina piedāvātās alternatīvās versijas, ka uzbrukuma pēdas varētu vest uz Latviju vai ka Navaļnijs būtu saindējies pats.

Savu versiju par uzbrukuma apstākļiem piedāvājis arī pats Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (SVR) direktors Sergejs Nariškins. Viņš norādījis, ka Navaļnijs esot kļuvis par upuri Eiropas Savienības (ES) un ASV vēlmei izspiest Krieviju no Eiropas dabasgāzes tirgus, proti, uzbrukums Navaļnijam esot īstenots ar mērķi nomelnot Krieviju, lai uz šī pamata apturētu vai pat izbeigtu cauruļvada "Nord Stream 2" būvniecību, tādā veidā samazinot Krievijas spējas konkurēt Eiropas tirgū.

Ekrānuzņēmums no "Gazeta.ru"

Tāpat viņš atbalsojis jau agrāk dzirdētas apsūdzības Baltijas valstu un Polijas virzienā, kas it kā lienot ārā no ādas, lai tikai demonstrētu savu uzticību un lietderību Vašingtonai.7 Būtiski, ka šī nav pirmā reize, kad Nariškins publiski izsakās par iespējamu ārēju iesaisti uzbrukumā Kremļa skaļākajam kritiķim.

Navaļnija indēšana – rietumvalstu sazvērestība ar 'Novičok' pēdām Latvijā?
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Reaģējot uz Vācijas varas iestāžu paziņojumu par konstatēto indi Navaļnija organismā, SVR priekšnieks izteicies, ka nevarot izslēgt iespējamu ārvalstu provokāciju. Savukārt 15. septembrī Nariškins skaidroja, ka Krievija esot iznīcinājusi visus "Novičok" indes krājumus, līdz ar to ziņas par Krievijā esošiem indes krājumiem vai kapacitāti to ražot esot uzskatāmas par dezinformāciju.

Ekrānuzņēmums no "Rosbalt.ru"

Turklāt viņš papildinājis, ka laikā, kad Navaļnijs izlidojis no Krievijas, lai dotos uz Vāciju, viņa organismā indes neesot bijis. Šo pašu versiju pauda arī Krievijas Valsts domes Drošības un korupcijas apkarošanas komitejas loceklis Andrejs Lugovojs. Tas pats Andrejs Lugovojs, kuru Lielbritānija 2015. gadā pieprasīja izdot Krievijai, balstoties uz apsūdzību par viņa vainu Aleksandra Ļitviņenko noindēšanā.

Ekrānuzņēmums no TASS

Alternatīvo teoriju nozīme

Pieņēmumu izvirzīšana par to, ka Navaļnijs esot saindējies tikai pēc Krievijas pamešanas, saskan ar jau sākotnēji izvirzīto oficiālo teoriju, ka Navaļnija hospitalizācijas iemesls esot bijušas vienkāršas veselības problēmas. Taču Krievijas augstāko amatpersonu izteikumi neviļus atklāj, ka pašā Krievijā izplatītajā notikumu interpretācijā veidojas loģikas kļūdas. Saskaņā ar sākotnēji izskanējušo informāciju hospitalizācijas iemesls esot bijuši Navaļnija gremošanas traucējumi, kas izraisījuši krasu cukura līmeņa paaugstināšanos asinīs. Taču vairāki Omskas slimnīcas ārsti norādījuši, ka viņi jau sākotnēji Navaļnijam novērojuši simptomus, kādi raksturīgi saindēšanās gadījumā.

Papildus tam saskaņā ar pieejamo informāciju Omskas slimnīcā Navaļnijam ievadīts atropīns. Tā pati ķīmiskā viela, ko viņa ārstēšanā izmantojuši "Charite" klīnikas ārsti. Līdz ar to liekas, ka Omskas slimnīcas ārsti visai skaidri apzinājās, kas patiesībā varētu būt noticis ar Kremļa opozicionāru.

Ņemot vērā visnotaļ garo sarakstu ar Kremļa opozicionāriem un kritiķiem, pret kuriem arī iepriekš jau ir vērsti uzbrukumi, Krievijas centieni piesārņot ēteru, mēģinot izplatīt vairākas teorijas par notikušo, nebūt nav pārsteidzoši. Svarīgi ir norādīt, ka šī dezinformācija primāri ir paredzēta patēriņam iekšējā tirgū, proti, Krievijā.

Alternatīvā teorija, ka pie vainas esot rietumvalstis, uzjundī aplenktā cietokšņa ideju, proti, ka Krievija it kā atrodas savu nelabvēļu ielenkumā. Raugoties no Kremļa puses, rietumvalstis esot acīmredzami sazvērējušās pret Krieviju un vēloties to pazemot, cik vien tas iespējams. Tāpēc tās veicot dažādus pasākumus, tai skaitā uzbrukumus Kremļa kritiķiem un politiskajai opozīcijai, lai parādītu Krieviju sliktā gaismā un ar to pamatotu jaunu sankciju vai citu soda mēru ieviešanu pret Krieviju. Līdz ar to Kremlis tiecas meklēt attaisnojošus argumentus savai ārpolitikai un iekšpolitikai, par grēkāzi padarot rietumvalstis, kuras it kā netaisni rīkojas pret Krieviju. Tādējādi ir iespējams sabiedrībai stāstīt, ka valsts ekonomiskās likstas un pret to vērstais diplomātiskais spiediens ir nelabvēļu sazvērestības rezultāts, nevis rietumvalstu reakcija uz Krievijas rīcību.

Bokss ar aizdomu ēnu

Taču šo dezinformācijas gadījumu no citiem nošķir augsto amatpersonu iesaiste. Visbiežāk dezinformācijas izplatītāji ir konkrēti mediji vai sabiedrībā zināmi politikas komentētāji, kuri kļūst par režīma dezinformācijas ruporiem. Tādējādi vēstījums var ātri sasniegt sabiedrību un tikt sadzirdēts, balstoties uz jau izveidotiem ieradumiem un ruporu reputāciju.

Taču Navaļnija gadījumā aktīvu lomu ir uzņēmušās valsts augstākās un ietekmīgākās amatpersonas. Saprotams, ka to daļēji pieprasa situācija, jo notikušais skar Kremļa kritiķi, kam nekavējoties uzmanību pievērš visa Rietumu pasaule. Turklāt augstāko amatpersonu apgalvojumus par it kā notikušu sazvērestību sabiedrība uztver nopietnāk. Taču galvenais augsto amatpersonu iesaistes iemesls ir nepieciešamība nekavējoties tikt galā ar aizdomu ēnu, un tas izskaidro aktīvo amatpersonu iesaisti jau kopš septembra sākuma.

Ne Habarovskā, ne Baltkrievijā nav rimušies sabiedrības protesti, un Kremlis, nenoliedzami, apzinās risku, ka Navaļnija kļūšana par svēto mocekli var kļūt par sabiedrības protestus mobilizējošu faktoru. Vēl augusta beigās Putins centās situāciju kontrolēt, aicinot nesteigties ar secinājumu izdarīšanu.14 Ar to tiek mēģināts sasniegt divus mērķus. Pirmkārt, lojālā sabiedrības daļa par notiekošo nekavējoties saņem tādu informāciju, kas noliedz Krievijas iesaisti un rada auglīgu augsni idejām par trešās puses ļaunprātīgu rīcību. Otrkārt, tas ir mēģinājums neitralizēt opozīcijas aktivitātes, neļaujot nostiprināties idejām par Kremļa iesaisti notikušajā. Tas Kremlim sniedz iespēju bremzēt potenciālu sabiedrības protesta veidošanos uz emocionālā pacēluma viļņa, jo opozīcijai informatīvajā telpā ir jākonkurē ar diametrāli pretējo valsts pozīciju.

Būtiski arī norādīt, ka augstākā līmeņa amatpersonu iesaiste vienlaikus kalpo arī kā signāls Kremļa sabiedrotajiem par to, kāda nostāja jāietur, kas ir īpaši svarīgi, strādājot ar starptautisko auditoriju. Kā liecina Eiropas Ārējās darbības dienesta Austrumu stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas izpēte, prokremliskais medijs RT vācu valodas versijā saistībā ar uzbrukumu Navaļnijam ir izmantojis uzmanības novēršanas taktiku, aicinot lasītājus pievērst uzmanību citiem, nesaistītiem jautājumiem.

Šis piemērs liecina, ka arī rietumvalstu informatīvajā telpā notiek mēģinājumi ievirzīt sabiedrisko domu Kremlim izdevīgā gultnē, vai nu izmantojot konspiroloģiju, vai arī aicinot lasītājus pievērsties citiem jautājumiem, lai mazinātu sabiedrības interesi vai pat atbalstu notikušā izmeklēšanai. Tiesa, šī taktika nebūt nav jauna. Tā tika pielietota arī, piemēram, lai novērstu uzmanību no uzbrukuma bijušajam Krievijas militārā izlūkdienesta darbiniekam Skripaļam un viņa meitai, Krievijai nākot klajā pat ar veselām 15 dažādām alternatīvām teorijām. Tādējādi Kremlis tiecas atšķaidīt patiesību, padarot patieso notikumu par vienu no neskaitāmām teorijām, kuras it kā esot vienlīdz ticamas.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Atmaskots.lv ir DELFI iniciatīva, ar kuru aicinām plašsaziņas līdzekļus, sabiedrību un valsti atmaskot dezinformāciju, kas tiek izplatīta, bieži vien Latvijai naidīgos, ziņu medijos un sociālajos tīklos.

Ja pamanījāt dezinformāciju, neesiet vienaldzīgi!

Ziņot

Paldies, informāciju saņēmām!

Tags

Aleksejs Navaļnijs Krievija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form