Nē, mediji nemuļķo – Itālijā mirušo skaits ir ļoti augsts
Foto: AFP/Scanpix/LETA

"Facebook" strauju popularitāti ieguvis kāds 30. martā publicēts ieraksts par Covid-19 mirstības rādītājiem Itālijā, kurā kāds lietotājs Gatis dalās savos novērojumos, noslēgumā kodolīgi secinot: "Mūs muļķo." Ar latviešu valodā veidoto ierakstu dalījušies 2,8 tūkstoši cilvēku, bet to redzējuši 341,2 tūkstoši, tostarp pēdējo divu dienu laikā – 83 tūkstoši, liecina "Facebook" sniegtie dati.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Vakar te man izleca šāda foto ar Coronas upuriem Francijas mirušo zārkiem... un es šorīt parakos Google un atradu šo pašu foto jau izmantotu 2012. gadā https://www.yumpu.com/it/document/read/6209744/mar-23-ott-2012-il-quotidiano-del-friuli-venezia-giulia. Pipec kā mūs muļķo!" norādīts pie konkrētā ieraksta.

Itālija un Francija lietotājam sajukušas vietām, bet tas šajā gadījumā nav būtiskākais. Lietotājs dalījies ar ierakstu, kuram pievienots ekrānuzņēmums no kāda teksta angļu valodā. Tajā 21. martā norādīts, ka pēdējo 24 stundu laikā Itālijā 800 cilvēki miruši no jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19, kā arī cilvēki tiek aicināti palikt mājās.

Ierakstā minētais nav muļķošana, jo, kā liecina Itālijas Civilās aizsardzības aģentūras dati, 21. martā tika paziņots par 793 jauniem Covid-19 izraisītiem nāves gadījumiem pēdējās diennakts laikā. 21. martā publiskotais mirušo skaits bija lielākais, kādu Itālija līdz minētajam datumam bija pieredzējusi.

Kāpēc Gatim šķita, ka mūs muļķo? Portālam "Delfi" viņš skaidro: "Tas, ka šie zārki attēlā ir norādīti kā tagad, 2020. gada, Covid-19 upuri. Bet patiesībā attēls ir no 2012. gada. Zinu, ka žurnālisti lieto terminu: attēlam ir tikai ilustratīva nozīme. Muļķo, izmantojot neatbilstošus foto! Tas vedina uz to, ka fakti varētu būt nepareizi. Ja tos nevar pamatot ar patiesām fotogrāfijām! Manuprāt, žurnālistiem vajadzētu strādāt tikai ar patiesiem foto. Lai rakstītajam varētu ticēt! Jo tādējādi arī rodas šī neticība!"

Oriģinālais attēls, kas vedināja Gati izveidot ierakstu, ir ilustratīvs. Tajā redzama sērojoša sieviete daudzu zārku vidū, taču 2009. gadā. Fotogrāfija tika uzņemta pēc 2009. gada 6. aprīlī Itālijas centrālās daļas pilsētā L'Akvilā notikušās zemestrīces. Kā izpētījusi aģentūra AFP, fotogrāfija visā pasaulē sociālo tīklu lietotāju vidū tiek pievienota tekstiem par Covid-19 mirušajiem, taču šāda prakse nav novērota profesionālo mediju vidē.

Konkrēto ierakstu, kura fotogrāfiju pievienojis Gatis, nav publicējis medijs, kam būtu atbildība attēlu izvēlēties rūpīgāk, bet gan kāds "Facebook" lietotājs "Bobbie Jo Shaw" no Itālijas. Kā šis lietotājs apstiprināja portālam "Delfi", viņš nestrādā žurnālistikā, bet gan tirgo paklājus. Pašu ierakstu Bobijs izdzēsis, kad uzzinājis par bildes uzņemšanas laiku.

"Cilvēkiem ir tendence visu pārmērīgi vienkāršot: melns vai balts, labs vai ļauns. Vienlaikus mums piemīt arī tendence kļūdaini vispārināt un katastrofizēt. Arī šeit no viena cilvēka posta sociālajos tīklos, kur tiek izmantota veca bilde, tiek veikts grandiozs secinājums – mediji vai kāds cits mūs muļķo par Covid-19," komentējot šāda veida ierakstu izplatību, portālam "Delfi" sacīja dezinformācijas pētnieks un politologs Mārtiņš Hiršs.

Kā skaidro Hiršs, cilvēkiem piemīt arī tendence interpretēt notiekošo atbilstoši tam, kam viņi jau tic: "Iespējams, šajā gadījumā autors tic, ka mediji melo, tādēļ šo notikumu interpretē, nevis vērtējot objektīvi, bet caur savu uzskatu prizmu, jau zinot secinājumu pašā sākumā, pirms vispār iedziļinās, – mediji melo. Daudziem cilvēkiem mūsdienās arī ir izplūdusi robeža starp to, kas vispār ir mediji un žurnālistika. Sociālie "mediji" nav mediji. Jebkurš cilvēks var kļūt par satura radītāju, bet tas nenozīmē, ka viņš ir žurnālists vai vispār jebko saprot par ziņu rakstīšanu, avotu un faktu pārbaudi. Mēs nedzīvojam melnbaltā pasaulē, un šāda pārmērīga vienkāršošana liek cilvēkiem saskatīt pasauli caur sagrozītu skatījumu un tajā vilties! Zaudēt ticību medijiem nereālu ekspektāciju dēļ."

Vai simbolisks foto vispār nozīmētu apšaubāmu medija saturu? Nē.

Ir gadījumi, kad žurnālisti izmanto bildes, nevis no notikuma par ko raksta, bet fotogrāfiju datubāzēm. Tomēr, kā atgādina Hiršs, tas neļauj izdarīt secinājumu, ka žurnālisti melo.

"Realitāte ir daudz sarežģītāka par vienkāršu labā un ļaunā pretnostatīšanu, vai arī: žurnālisti ir perfekti vai arī žurnālisti melo viltus dilemmām. Pie zinām obligāti vajag pievienot bildi. Jā, arī lai piesaistītu lasītāju uzmanību. Jo paši lasītāji kaut vai "Facebook" publicētus rakstus bez attēliem ver vaļā daudz, daudz retāk nekā rakstus, kuriem ir pievienotas attēls. Tomēr ne vienmēr par aktuālu stāstu uzreiz ir pieejama bilde. Piemēram, par aviācijas uzlidojumu kādai slimnīcai Sīrijas mazpilsētā. Tad nu jāizvēlas kāds ilustratīvs foto. Reizēm, protams, arī vienkārši nepietiek laiks atrast vislabāko iespējamo attēlu," norāda Hiršs.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Atmaskots.lv ir DELFI iniciatīva, ar kuru aicinām plašsaziņas līdzekļus, sabiedrību un valsti atmaskot dezinformāciju, kas tiek izplatīta, bieži vien Latvijai naidīgos, ziņu medijos un sociālajos tīklos.

Ja pamanījāt dezinformāciju, neesiet vienaldzīgi!

Ziņot

Paldies, informāciju saņēmām!

Tags

atmaskots.lv Koronavīruss Covid-19 Facebook
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form