Pašvaldību vēlēšanu laikā dezinformatori visbiežāk apsprieduši Staķi un Rinkēviču
Foto: LETA

2021. gada jūnijā Latvijā notika pašvaldību vēlēšanas, kuras nepamanītas nepalika arī dezinformācijas radītājiem. Lai gan Rīgā vietvara šoreiz vēlēta netika, vēlēšanu kontekstā vislielāko uzmanību maldinošās publikācijās izpelnījās Rīgās mērs Mārtiņš Staķis un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, secināts domnīcas "DebunkEU" apskatā par ārējās informatīvās ietekmes un kiberincidentu analīzi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vēlēšanu periodā no 13. maija līdz 8. jūnijam "DebunkEU" izskatīja 564 rakstus par 2021. gada pašvaldību vēlēšanu tēmu, portālu "Delfi" informē "DebunkEU" vecākā analītiķe Kristīne Skujiņa-Trokša.

No caurlūkotajiem rakstiem 45 publikācijas (7.8%) tika klasificētas kā dezinformāciju, bet 519 raksti (92.2%) bija saturiski neitrāli. Visbiežāk dezinformācija tikusi izplatīta krievu valodā (57.8%). Savukārt, ievērojamākie problemātiskas informācijas izplatītāji, kuri attēloja pašvaldību vēlēšanas maldinoši, bija "Baltnews" (8.9%) – vietne, kuru kontrolē Krievijas mediju holdings "Rossija Segodnyj. Tāpat maldīgu informāciju aktīvi izplatīja prokremliska platforma "Cont.ws" (8.9%), kura nereti tiek izmantota plaša mēroga informācijas ietekmes operācijās un, kura ir potenciāli saistīta ar Krievijas izlūkdienestu.

Rīgas pilsētas pašvaldība tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās jau 2020. gadā un Rīgas dome turpina strādāt līdz 2025. gadam, tāpēc galvaspilsētā vēlēšanas šoreiz nenotika.

Par spīti tam Rīgas pašvaldība maldīgas informācijas avotos tika apspriesta visvairāk – 11 raksti norādīja Rīgu pašvaldību vēlēšanu kontekstā maldinoši. Problemātiskas informācijas pastiprinātu izplatīšanu izraisīja Rīgas mēra un Latvijas ārlietu ministra lēmums nomainīt Baltkrievijas valsts karogu uz vēsturisko baltsarkanbalto karogu no IIHF Pasaules Čempionātam Hokejā veltīta stenda galvaspilsētā.

Tādējādi Rīgas mērs Mārtiņš Staķis no partijas "Attīstībai/Par!" un Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs no partijas "Jaunā Vienotība" kļuva par diviem visvairāk apspriestajiem partiju pārstāvjiem. Maldinošas ziņas visbiežāk pastiprināja Baltkrievijas faktiskā vadītāja Aleksandra Lukašenko retorika, nomelnojot šīs amatpersonas un, norādot uz viņu dalību Baltkrievijas karoga nomaiņā kā tīšu rīcību politiskiem ieguvumiem pirmsvēlēšanu periodā.

Potenciāli kaitniecisku "Facebook" publikāciju analīze par 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanām uzrādīja zemu dezinformatoru iesaisti maldinošu ziņu izplatību šajā platformā. Divpadsmit viltus publikācijas tika saskatītas septiņās publiskās "Facebook" grupās, visbiežāk maldinoši aprakstot Tukuma un Valmieras pašvaldību kandidātus, secina "DebunkEU".

Šos ierakstus papildināja video, kuros 2011. gadā politikā darbojusies persona Ruslans Straķis apgalvojis, ka pašvaldību vēlēšanas ir falsificētas un tās kontrolē Latvijas oligarhi. Neskatoties uz viņa nostāju, uzziņas par konkrētajām nelikumīgajām darbībām netika atspoguļotas atbildīgo Latvijas varasiestāžu ziņojumos vai uzticamos masu mediju kanālos.

Lielākā daļa nepatiesas un maldinošas informācija digitālajos un sociālajos medijos koncentrējusies uz Latvijas pašvaldību vēlēšanām kā politisku procesu, cenšoties diskreditēt un mazināt politisko partiju un kandidātu reputāciju (71.1% no visām publikācijām). Neskatoties uz to dezinformatoru un dezinformatīvu vietņu aktivitāte bijusi salīdzinoši zema.

"Šādi rādītāji liek secināt, ka prokremliskiem medijiem un citiem kaitīgas informācijas virzītājiem ir pazemināta interese par Latvijas reģionālajiem politiskajiem notikumiem," norāda Skujiņa-Trokša.

Kā vēl vienu faktoru, kurš potenciāli ietekmē ne tik ievērojamu prokremlisku dezinformatoru interesi pašvaldību vēlēšanu laikā, var norādīt zemu krievvalodīgu kandidātu aktivitāti vairumā pašvaldību, kā arī minoritāšu tiesību aizstāvošu partiju sekmīgu dalību vien atsevišķās Latvijas pašvaldībās.

Respektīvi, pašvaldību vēlēšanu kontekstā krievvalodīgu iedzīvotāju auditorija ir neliela. Sekojoši, arī krievu valodā publicējoši dezinformatori ir mazāk ieinteresēti virzīt kaitīgu informāciju par pašvaldību vēlēšanām, skaidro analītiķe.

Vēl viens ievērojams faktors, kurš ietekmējis problemātiskas informācijas izplatības samazinājumu par 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanām ir šo vēlēšanu raksturs. Dezinformācija lielākos prokremliskos kanālos tiecas aptvert pēc iespējas lielāku lasītāju skaitu, taču pašvaldību vēlēšanām ir ļoti lokāls raksturs. Latvijas vietvaru vēlēšanas neraisa lasītāju interesi citviet pasaulē. Jānorāda, ka prokremliskie mediji ir aktīvāki virzīt dezinformāciju par vērienīgākiem notikumiem, kuri sasniedz un saista vairāku valstu auditorijas vienlaicīgi.

Līdzīgi kā citas demokrātijas, Latvija ir bijusi mērķis ārvalstu centieniem iejaukties valsts kibertelpā, taču 2021. gada pašvaldību vēlēšanās šādi mēģinājumi nav saskatīti. Analīzei monitorētie uzticamie Latvijas mediji informāciju par iespējamu iejaukšanos nav snieguši, kā arī Valsts drošības dienests (VDD) norādījis, ka pašvaldību vēlēšanas noritējušas bez incidentiem Latvijas kibertelpā.

"Tas, pirmkārt, attēlo Latvijas panākumus savas kibertelpas aizsardzībā. Otrkārt, Latvijas pašvaldību vēlēšanas arī iepriekš nav bijušas mērķis ārvalstu vai vietējo noziedznieku centieniem iejaukties Latvijas kibertelpā," secina Skujiņa-Trokša.

Projekta pilnveides nolūkos "DebunkEU" šoreiz apvienoja spēkus ar programmu "T-Shark", kas koncentrējas uz informācijas un tehnoloģisko risinājumu apvienošanu, lai izveidotu saikni starp kiberincidentiem un informatīvajām ainavām medijos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

atmaskots.lv Pašvaldību vēlēšanas 2021 Mārtiņš Staķis Edgars Rinkēvičs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form