'Pretkrievisku iniciatīvu strūklaka' jeb kā Baltijas valstis vadot ES ārpolitiku
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Krievijai klaji pārkāpjot vispārpieņemtas cilvēktiesību normas, bet Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm cenšoties vienoties par jaunu sankciju mehānisma piemērošanu, pieaug spriedze starp Krieviju un ES. Prokremliskie mediji aizvien aktīvāk pievēršas centieniem skaidrot attiecību pasliktināšanās iemeslus. Šajā rakstā par to, kā dezinformatori vaino Baltijas valstis "anti-krieviskas pozīcijas" un rusofobijas kultivēšanā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Baltijas valstu ietekme "Krievijas jautājumā"

Pēc februāra sākumā aizvadītās ES Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzepa Borela Fonteljesa pretrunīgi vērtētās vizītes Maskavā, atbalsts jaunu ES sankciju piemērošanai pret Krieviju starp dalībvalstīm tiek atbalstīts aizvien spēcīgāk. Krievija neatzīst ES apsūdzības opozicionāra Alekseja Navaļnija saindēšanā aizvadītajā gadā, kā arī opozicionāra vēlākā apcietināšanā, piespriežot reālu cietumsodu, un brutālā civiliedzīvotāju protestu apspiešanā pēc Navaļnija aizturēšanas.

Portāla "Baltnews" Latvijas redakcijā 20. februārī publicētā intervijā ar Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta Eiropas studiju centra vadošo pētnieku Vladislavu Vorotņikovu tiek meklētas atbildes uz jautājumu, kas vainojams pie Krievijas iekļaušanas ES politiskajā dienas kārtībā. Kā norāda V. Vorotņikovs, Baltijas valstis gadiem esot rīkojušas mērķtiecīgu politisko cīņu pret Krieviju: aktīvi aicinājušas ieviest sankcijas pret Maskavu ES līmenī, virzot nepamatotas apsūdzības un vienmēr pievienojoties iniciatīvām, kas kaitē Krievijai. Kā norāda Vorotņikovs, Baltijas valstu galvenais mērķis esot nepieļaut ES un Krievijas tuvināšanos, "nolaižot šīs attiecības līdz pašai apakšai".

Ekrānuzņēmums no "Baltnews"

Līdzīgs viedoklis ir Kremlim labvēlīgi noskaņotajam vēsturniekam Aleksandram Djukovam, kurš 2012. gadā Latvijā tika atzīts par persona non grata, liedzot viņam ieceļošanu Latvijā. Intervijā portāla "Baltnews" Lietuvas redakcijai Djukovs norāda, ka Baltijas valstis pat savstarpēji slēdzot derības par iespējamu attiecību pasliktināšanos starp ES un Krieviju, daudzu gadu garumā darot visu iespējamo, lai attiecības starp abiem spēlētājiem pasliktinātos.

Ekrānuzņēmums no "Baltnews"

Lai pastiprinātu vēstījuma nozīmīgumu, vēsturnieks norāda, ka, ja Baltijas valstis nebūtu uzņemtas ES, šobrīd attiecību dinamika starp ES un Krieviju būtu pilnīgi citāda. Atbildot uz jautājumu, kādas iniciatīvas pret Krieviju atbalstījušas Baltijas valstis, Djukovs norāda, ka tā ir bijusi vesela "pretkrievisko iniciatīvu strūklaka", piebilstot, ka ES un Krievijai esot darīšana ar cilvēkiem, kuri "nav adekvāti".

Rīcības motivācija Krievijas izpratnē

Ja reiz Baltijas valstu mērķis, pēc prokremliski noskaņotu ekspertu domām, ir pilnīga Krievijas un ES attiecību sagraušana, kā šādas rīcības motivācijas pamatojumu dezinformatori izmanto it kā Baltijas valstīs valdošo un dezinformatoru redzējumā plaši izplatīto rusofobiju. Savā retorikā uz Baltijas valstīs, it kā valdošo rusofobiju bieži atsaucies Krievijas Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Arī 13. februāra intervijā Vladimiram Solovjovam "YouTube" kanāla "Solovjev Live" Lavrovs uzsvēris, ka Baltijas valstis un arī vairākas Austrumeiropas valstis ir kļuvušas par dedzīgiem rusofobiem, "velkot līdzi visu ES". Lavrovs norādījis, ka 2004.gadā, kad sākās ES paplašināšanās process, Krievija paudusi bažas, vai Baltijas valstis spēs kļūt par "atbildīgiem savienības dalībniekiem", šīs bažas neesot zudušas un Baltijas valstis esot pierādījušas pretējo.

Ekrānuzņēmums no "Rubaltic"

Citējot Krievijas Ārlietu ministru: ""Daudzos jautājumos Eiropas Savienības solidāro nostāju nosaka rusofoba, agresīva minoritāte". Skaidrot, kā Baltijas valstis it kā uzspiež savu nostāju pārējām dalībvalstīm, 22. februāra intervijā portāla "Baltnews" Latvijas redakcijai norāda Normunds Grostiņš. Pēc Grostiņa domām, Latvijas gadījumā valstij iespējas ietekmēt ES politiku esot tikai kontekstā ar ASV ģeopolitiskajām interesēm, kuras esot vērstas uz centieniem sadalīt Eiropu un kavēt ES un Krievijas dialogu.

Ekrānuzņēmums no "Baltnews"

Mūžīgā pretdarbība Krievijai

Naratīvs par Baltijas valstu mēģinājumiem pasliktināt attiecības starp ES un Krieviju kultivē diva veida vēstījumus. Pirmkārt, tiek popularizēts vēstījums par ārējo ienaidnieku, – vēsturiski naidīgi noskaņotām Baltijas valstīm, kas apzināti cenšas atturēt ES no dialoga uzsākšanas ar Krieviju. Otrkārt, tiek kultivēts viedoklis, ka Baltijas valstis ir rusofobiski noskaņotas, no kā izriet to politiskie lēmumi un pozīcijas veidošana ES ietvaros. Krievijai ir izdevīgi meklēt vainīgos ārpus savas valsts robežām, ne tikai lai mēģinātu attaisnot sevi, bet arī lai kultivētu savu, kā nepatiesi apmelotas valsts, pozīciju starptautiskā līmenī un tādējādi novērstu uzmanību no iekšpolitiskās nestabilitātes un cilvēktiesību pārkāpumiem pašmājās.

Tāpat jānorāda uz pretrunām, kas veidojas prokremliski noskaņoto dezinformatoru vēstījumos. Daudzkārt Baltijas valstis tikušas un tiek atspoguļotas kā nespējīgas ietekmēt ES politiku un tām tiek pārmesta pakļaušanās Briseles diktātam, tomēr brīžos, kad Krievijai tas ir izdevīgi, Baltijas valstīm tiek pārmesta kļūšana par galvenajām ES politikas veidotājām attiecībā pret Krieviju. Tas ilustrē dezinformācijā plaši izmantotu tehniku – jebkurus datus izmantot tā, lai ar tiem šķietami pamatotu sev vēlamo vēstījumu.

Klausies arī "Atmaskots.lv" podkāstus.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Ja pamanījāt dezinformāciju, neesiet vienaldzīgi!

Atmaskots.lv ir DELFI iniciatīva, ar kuru aicinām plašsaziņas līdzekļus, sabiedrību un valsti atmaskot dezinformāciju, kas tiek izplatīta, bieži vien Latvijai naidīgos, ziņu medijos un sociālajos tīklos.

Ziņot

Paldies, informāciju saņēmām.

Atmaskots

Tags

atmaskots.lv Eiropas Savienība Krievija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam