Propaganda nav vārda brīvība jeb Kremļa rupora RT aizliegšana Latvijā
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieņēma lēmumu aizliegt Latvijā izplatīt septiņas Kremļa regulētā kanāla RT (iepriekš zināmas kā "Russia Today") televīzijas programmas. Informācija par šo lēmumu ieguva plašu rezonansi ne vien neatkarīgajos vietējos un ārzemju medijos, bet arī vairākās propagandu saturošās plašsaziņas platformās.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par spīti pamatojumam, aizliegums saņēma kritiku un tika komentēts vairākos Krievijas finansētos informācijas kanālos, apzīmējot Latvijas rīcību kā diskrimināciju, brīvības un informācijas izplatīšanas tiesību pārkāpumu. Realitātē prettiesiska darbība netika veikta. "Atmaskots.lv" skaidro motivāciju, kas pamudināja aizliegt RT un kas slēpjas Krievijas propagandas kanālu nepatikā pret šo lēmumu.

Krievijas mediju "Pandoras lāde"

Kā vēsta NEPLP lēmums un to aprakstošas publikācijas, RT pārraidīšanas aizlieguma centrā figurē Dmitrijs Kiseļovs – Krievijas televīzijas raidījumu vadītājs, kurš, nonievājot Ukrainas teritoriālo suverenitāti un neatkarību un, atbalstot Krimas anektēšanu 2014. gadā, tika iekļauts Eiropas Savienības (ES) personu reģistrā, pret kurām ierosinātas sankcijas.

Kiseļovs ir viens no galvenajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina propagandistiem, kura retorika regulāri nonievā un demonizē Rietumus, jo īpaši Ukrainu, un visādi citādi tiecas konstruēt negatīvu Krievijas iedzīvotāju attieksmi pret ASV un Rietumu valstīm, kā arī šo valstu politiku pret Krieviju.

2013. gadā Putins iecēla Kiseļovu par mediju grupas "Rossiya Segodnya" ģenerāldirektoru, uzsverot, ka galvenais šīs grupas uzdevums ir "izcelt Krievijas Federācijas publisko dzīvi un valsts politiku ārpus tās robežām". Respektīvi, šis prezidenta noteiktais uzdevums padarīja mediju grupu par de facto Kremļa sabiedrisko attiecību kanālu un ārpolitikas instrumentu ārpus Krievijas robežām. Vadoties pēc prezidenta noteiktiem mediju grupas uzdevumiem, ir skaidrs, ka "Rossiya Segodnya" un tās ģenerāldirektors kalpo nevis Krievijas vai starptautiskās sabiedrības, bet Kremļa interesēm.

Kiseļova saistību ar RT programmām atklāja NEPLP plašsaziņas līdzekļu padome, balstoties uz Latvijas valsts drošības iestāžu vērtējumumu. Kā vēsta NEPLP lēmums Nr. 216, informācijas aģentūra "RIA Novosti", kas kopš 2013. gada atrodas likvidācijas stadijā, bija vienīgais dibinātājs uzņēmumam "TV-Novosti", kurš, savukārt ir RT programmu īpašnieks un tiesību turētājs.

Kā izrādās, "RIA Novosti" likvidācijas komisijas vadītājs ir neviens cits, kā Kiseļovs, kuram ir visas pilnvaras darboties uzņēmuma un tā pārvaldē esošo organizāciju vārdā – pārvaldīt tās aktīvus, finanšu līdzekļus un saimnieciskos resursus. Turklāt 2013. gadā Krievijas Federācijas prezidenta Putina parakstītais dekrēts norādīja, ka pēc "RIA Novosti" likvidācijas visas šī uzņēmuma organizācijas, ieskaitot "TV-Novosti" pārvaldībā esošo "RT", nonāks Kiseļova vadītās mediju grupas "Rossiya Segodnya" kontrolē, kas, kā iepriekš minēts, tā arī notika.

Ekrānuzņēmums no "Sputniknewslv.com"

Šie fakti kalpoja par pamatu tam, lai Kiseļovam piemērotās Eiropas Savienības sankcijas un aizliegtu realizēt viņa pārvaldībā esošās programmas Latvijas mediju telpā, kā arī aicinātu citas dalībvalstis rīkoties līdzīgi, lai tādējādi kopīgi izskaustu Rietumos lielākā Krievijas propagandas kanāla ietekmi uz sabiedrību. Neskatoties uz šiem acīmredzamajiem faktiem, Krievijas finansēto platformu publikācijas tiecas noliegt Kiseļova saistību ar RT un apstrīd aizlieguma pamatojumu.

Rod veidus kā apiet aizliegumus

Jau 2016. gadā līdzīgs scenārijs piemeklēja Kremļa propagandai kalpojošo informācijas platformu "Sputnik", kura, neskatoties uz tās apturēšanu Latvijā, ātri rada risinājumu, lai turpinātu darbību un vēl joprojām ir aktīva maldinošas informācijas virzītāja mūsu valstī gan krievu, gan latviešu valodā. Tika aizliegta tās darbība ".lv" domēnā, taču jau pēc pāris stundām platforma atsāka darbību ārpus Latvijas jurisdikcijas, pievienojot vietnes nosaukumam domēnu ".com". Arī tolaik tika vērsta uzmanība uz Kiseļova iekļaušanos "Sputnik" darbībā, ņemot vērā, ka tā ir "Rossiya Segonya" piederoša un finansēta platforma.

RT un mediju grupas "Rossiya Segodnya" galvenā redaktore Margarita Simoņjana publiski iztirzā gadījumus, kad Latvijai nav izdevies cīnīties pret Krievijas "medijiem" savas valsts teritorijā, atzīstot, ka kaimiņvalstij vienmēr izdevies atrast citus efektīvus variantus platformu saglabāšanai.

No redaktores minētās informācijas var saprast, ka arī turpmāk tiks meklēti veidi aizliegto pārraižu un platformu atjaunošanai Latvijas teritorijā un visādi veicināta to pieejamība mūsu valsts iedzīvotājiem. Pats Kiseļovs komentēja, ka redakcija no sirds pasmejoties par notiekošo un ka Latvijai esot nekavējoties jāatgriež RT apraide ēterā, kā arī jāatvainojas kanāla darbiniekiem.

Katrai brīvībai ir savas robežas

Kiseļovam noteiktās ES sankcijas un viņa iekļaušanās RT darbībā ir tikai viens no pamatojumiem, kādēļ šīm programmām būtu jātiek aizliegtām ne vien Latvijā, bet arī citviet pasaulē.

Paši Krievijas finansētie mediji par šo aizliegumu runā kā par informācijas izplatīšanas brīvības pārkāpumu, taču jāatceras, ka katrai brīvībai ir arī savas robežas. Ja izplatītā informācija nav savienojama ar šo informāciju saņemošās sabiedrības vērtībām, tad šādos gadījumos valsts var likumīgi ierobežot kaitīgu izteikumu izplatību, jo īpaši, ja tie saistās ar neslavas celšanu vai sabiedriskās kārtības apdraudēšanu.

Jāņem vērā, ka gan RT, gan citiem propagandas kanāliem ir regulāra tendence pozicionēt Latviju kā nedemokrātisku valsti, kas it kā ierobežo savu iedzīvotāju, jo īpaši krievvalodīgo, tiesības uz izglītību, darbu un tagad arī medijiem. Kā jau iepriekš "Atmaskots.lv" ir aprakstījis, maldinošas informācijas izplatīšana ārpus savas teritorijas ir viens no Krievijas ārpolitikas instrumentiem, kurš palīdz realizēt tās ietekmi, pamatojoties uz nepatiesiem faktiem un nonievājot citu valstu realizēto darbību.

Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova izteikusies, ka aizliegums ir prettiesisks un atgādinājusi, ka "Maskava jau vairākkārt pievērsusi starptautiskās sabiedrības uzmanību informācijas telpas tīrīšanai Latvijā, krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminācijai un centieniem izstumt krievu valodu no valsts informācijas telpas".

Ekrānuzņēmums no "Rubaltic.ru"

Tomēr šādi izteikumi par Latvijas valdības diskrimināciju pret krievvalodīgajiem medijiem ir nepamatoti. Latvijā ir pietiekama mediju pārstāvniecība krievu valodā, iekļaujot un pārraidot objektīvu informāciju par mūsu valstī un pasaulē notiekošo visiem iedzīvotajiem saprotamā valodā. Krievijas neatlaidīgā vēlme pārraidīt savas programmas un platformas ir veids kā realizēt Kremlim vēlamo informāciju un domu Latvijas teritorijā, maldinot tās iedzīvotājus un sējot šaubas par reālo situāciju mūsu valstī un citviet pasaulē.

Krievijas plašsaziņas līdzekļus, lielākoties, kontrolē tās valdība un tie pārraida informāciju, kura iet līdzās valsts oficiālajai pozīcijai. Kontrole ne vienmēr tiek realizēta tieši, piemēram, regulāri tiekoties ar valsts administrāciju, bet arī netieši -platformas, ņemot vērā iespējamo valsts nostāju, realizē cenzūru, balstoties uz savām interesēm. Mediju brīvība Krievijā ir zema, preses brīvības indeksā ierindojot to 149. vietā starp 180 valstīm. Tas norāda uz valsts pārraidītās informācijas neobjektivitāti un realizēto kontroli pār žurnālistiem. Savukārt Latvija ierindojas 22. vietā, pierādot, ka tās cīņa ar nepatiesu informāciju vainagojas ar panākumiem.

Vai turpinājums sekos?


NEPLP aizliegums pārraidīt Kremļa kontrolētās RT programmas Latvijas teritorijā ir turpinājums valsts cīņai pret Krievijas propagandu un dezinformāciju mūsu teritorijā. Neskatoties uz to, ka konkrēto programmu auditorija Latvijā ir neliela, jo raidījumi tiek pārraidīti angļu, spāņu un arābu valodā, to pārtraukšana ir nozīmīgs solis, lai izskaustu viltus ziņu izplatību.

NEPLP artava un atmaskotā shēma, kādu realizējuši Kremļa vadībā esošie žurnālisti, ieskaitot Kiseļovu, jau devusi pamatu arī Lietuvas un Igaunijas valdībai izskatīt šo programmu pārraidīšanas aizliegumu savā valstī.

Šādi valsts līmeņa aizliegumi, kādu aizvadītajā nedēļā pieņēma NEPLP, nav diskriminācija vai, kā to aprakstījusi Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Zaharova, "Latvijas varas pārstāvju apsēstību ar savas informācijas telpas tīrīšanu", bet gan līdzeklis, kā mazināt Krievijas ideoloģisko ietekmi un spiedienu uz Latvijas iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu nacionalitātes vai piederības.

Ekrānuzņēmums no "Sputniknews.ru"

Tas ir apsveicami, ka Latvijas politikas realizētāji apzinās sabiedrības ievainojamību pret viltus informāciju un propagandu, kā arī šīs informācijas ietekmi uz valsts drošību. Domājams, ka arī Krievijas atbildīgās iestādes, saredzot šāda veida ārēju informatīvo spiedienu, rīkotos līdzīgi, ja ne vēl striktāk. Jo visiem zināms, ka informācijā ir pamatīgs spēks. Tieši tāpēc tās izplatība nav atstājama novārtā.

Par RT apraides azliegšanu Latvijā dzirdamas arī "Atmaskots.lv" podkāstā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Atmaskots

Tags

atmaskots.lv Krievija RT (Kremļa medijs)
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form