Foto: Pixabay
Par to, ka vakcinētie slimojot vairāk nekā nevakcinētie, janvārī sociālajā tīklā "Facebook" izteikušies atsevišķi lietotāji, par pamatu šādiem apgalvojumiem ņemot Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) tviterī ik dienu publiskotos datus par saslimušo un inficēto skaitu pēdējo 24 stundu laikā. Tiesa, šie cilvēki nav ņēmuši vērā, ka dati ir minēti absolūtos skaitļos, nevis relatīvos, līdz ar to tie nav izmantojami salīdzināšanai un šādi secinājumi ir maldinoši.

Piemēram, draudzes "Kristus pasaulei" līderis Mārcis Jencītis pāris ierakstus veltīja SPKC datiem un, piemēram, zemāk redzamajā dalījās secinājumos, ka inficēšanas sacīkstē pārliecinoši uzvar nevakcinētie. Ar šo ierakstu dalījās aptuveni 250 lietotāji.

Tā nav patiesība, ka vakcinētie inficējas vai slimo vairāk, portālam "Delfi" norādīja Anda Ķīvīte-Urtāne, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras asociētā profesore. Viņa skaidro, ka absolūtie skaitļi šādai salīdzināšanai nav izmantojami, jo nav jau tā, ka Latvijā būtu 50% vakcinētu un 50% nevakcinētu iedzīvotāju. Vakcinētas ir aptuveni divas trešdaļas iedzīvotāju. Reālo ainu, kura – vakcinēto vai nevakcinēto iedzīvotāju – grupa inficējas vairāk parādot apstiprinātais inficēšanās gadījumu skaits pēc vakcinēšanās statusa uz 100 tūkstošiem vakcinētu un 100 tūkstošiem nevakcinētu iedzīvotāju, ko var aplūkot šajā SPKC sagatavotajā infografikā.

Savukārt janvāra pirmajā nedēļā, kurai "Facebook" ierakstā pievēršas Jencītis, inficējušies bija 635 uz 100 000 nevakcinētajiem un 540 uz 100 000 vakcinētajiem.

Turklāt jāņem vērā arī vēl kāds aspekts, proti, SPKC ikdienas statistikā par pēdējās diennakts laikā inficētajiem un mirušajiem ar vārdu "vakcinētie" apzīmē gan tos, kuri saņēmuši, piemēram, pērn pavasarī abas "AstraZeneca" vakcīnas vai vienu "Janssen" poti, proti, vakcinēti pirms salīdzinoši ilga laika un nav saņēmuši balstvakcīnu, un arī tos, kuri balstvakcīnu ir saņēmuši.

Detalizētāka dalījuma nav, jo, kā "Delfi" paskaidroja SPKC sabiedrisko attiecību pārstāve Ilze Arāja, iestāde ikdienas statistikā tik liela apjoma informāciju nepiedāvājot, taču to darot mēneša griezumā. "Vienas dienas dati nav atsevišķi vērtējami, jo, piemēram, kādā dienā var būt liels uzrāviens. Tādēļ jāskatās ir vismaz nedēļas griezumā. Mirstības rādītājus, kas nav tik apjomīgi vienas dienas laikā, analizējam mēneša griezumā. Un tad salīdzinām mēnesi pret mēnesi," stāsta Arāja. Ar šiem datiem iespējams iepazīties šeit.

Sabiedrības veselības speciālisti arī norāda, ka vakcīnu pret Covid-19 uzdevums ir pasargāt no smagas slimības gaitas, nevis no inficēšanās vai saslimšanas kā tādas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!