Vai tiesa, ka Rietumi 'sistemātiski strādā' pie attiecību saraušanas ar Krieviju?
Foto: Itar-Tass/Scanpix

"Dzīve ir grūta, kad visa pasaule ir pret Tevi," savos vēstījumos spriež dezinformatori. Februāra izskaņā dezinformatori izplatījuši virkni ziņu, ka Rietumi ignorējot Krievijas pienesumu Covid-19 pandēmijas apkarošanā, tāpat, pēc viņu domām, ES par visu cenu vēlas saraut attiecības ar Krieviju, neatstājot vietu sadarbības formātiem un savstarpējai komunikācijai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Attiecības ar Krieviju 2021. gada sākumā tik tiešām varētu tikt raksturotas kā sarežģītas, bet vai izplatītie vēstījumi būtu vērtējami kā argumentēti un faktos balstīti? Apskatīsim to ar trīs sekojošajiem piemēriem, kurā Rietumiem tiek pārmesta pārlieku liela rusofobija.

Vai ES sistemātiski strādā pie attiecību saraušanas ar Krieviju?

Interneta portāls "Tass.ru" februāra vidū nācis klajā ar rakstu, kura galvenais vēstījums – ES cenšas sagraut līdz šim būvētās attiecības ar Maskavu. Tiek minēts, ka ES bez izņēmuma atcēlusi visus mehānismus, kas līdz šim bijuši veidoti, lai stiprinātu savstarpējo sadarbību gan politiskos, gan ekonomiskos jautājumos. Tostarp – samitus starp Krievijas valdību un Eiropas Komisiju, kas līdz šim notikuši divas reizes gadā. Jāatzīmē, ka jau 2014. gadā tika atcelts ES un Krievijas samits, dalībvalstīm lemjot nerīkot arī regulāros divpusējos samitus. Tika pārtrauktas divpusējās sarunas ar Krieviju par vīzu jautājumiem, kā arī par jauno nolīgumu starp ES un Krieviju.

Neraugoties uz to, ka jau teju septiņus gadus nenotiek samiti, dezinformatori turpina: "tāpat nobremzēta sadarbība četrās sadarbības jomās, 20 citos dialogu veicinošos formātos". Minētie un līdzīgie formāti, pēc raksta autoru domām, bijuši iniciēti, lai veidotu visaptverošu sadarbību starp ES un Krieviju, ko tagad sistemātiski iznīcinot viena no iesaistītajām pusēm. Un tā neesot Krievija.

Ekrānuzņēmums no "Tass"

Informācija par ES īstenotajām aktivitātēm ir sagrozīta, dezinformatoriem cenšoties novērst uzmanību no Krievijas starptautisko tiesību pārkāpumiem. Nelikumīgās Krimas aneksijas un iebrukuma Ukrainas austrumos rezultātā, ES tik tiešām noteikusi ierobežojošus pasākumus, tostarp nozaru sankcijas. Tā rezultātā, rakstā minētie sadarbības formāti, tostarp, augsta līmeņa dialogi un sadarbības formāti ir apturēti un nedarbojas, kamēr Krievija pilnībā neievēro Minskas nolīgumā minēto. Lai gan tiek diskutēts par Minskas vienošanās efektivitāti, tās mērķis ir panākt, ka iesaistītās puses ciena Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību.

ES pieeja attiecībā uz Krieviju nemainās katru mēnesi, jo tas nav iespējams, ņemot vērā ES iekšējo lēmumu pieņemšanas, tostarp kopīgas ārpolitikas veidošanas, principus. 2020. gada oktobrī ES ārlietu ministri vēlreiz apstiprināja piecus 2016. gadā definētos principus attiecībā uz sadarbību ar Krieviju, kur 14. martā notikušās Ārlietu padomes ziņojumā minēts, ka tieši Minskas nolīguma ievērošana ir atslēgas jautājums, kas noteiks ES īstenotā politiskā kursa izmaiņas nākotnē. Ņemot vērā, ka Krievija joprojām neievēro minētā nolīguma nosacījumus, nav vērojama arī ES politiskā kursa izmaiņas. Īstenotā ES ārpolitika un attiecības ar Krieviju ir reglamentētas jau pēc Krimas aneksijas 2014. gadā un turpina būt spēkā arī šobrīd.

Centieni pārliecināt, ka sankcijām pret Krieviju nav racionāla pamata

Ņemot vērā, ka ES sankciju režīms pret Krieviju ir spēkā esošs kopš 2014. gada, tās ir bijis viens no dezinformatoru apspriestākajiem tematiem. Tas skaidrots gan no ekonomiskā viedokļa, sakot, ka sankcijas pašai ES esot neizdevīgākas nekā sankciju adresantei – Krievijai, gan arī norādot, ka tās radušās nelegālas, hipokrātiskas un bērnišķīgas darbības rezultātā. Šāda informācija izplatīta "RT France" sociālo mediju: "Facebook" un "Youtube" profilos. Jau iepriekš viltus ziņu uzraugošā platforma "EUvsDisinfo" fiksējusi "RT France" izplatītās viltus ziņas. Jāpiebilst, ka "RT France" ir daļa no medija "Russia Today" (tagad – RT), kas ir Krievijas valdības finansēts, starptautiskajai sabiedrībai paredzēts televīzijas tīkls. Tā saturs pieejams ne tikai franču, bet arī angļu, spāņu, vācu, krievu un arābu valodās.

Jāpiemin, ka viltus ziņu plūsmu uzraugošā platforma "EUvsDisinfo" jau šogad fiksējusi 33 ziņas, kuras saistītas ar sankciju tēmu, kopumā šim skaitam pārsniedzot 477 viltus ziņu izplatīšanas gadījumus.

Ekrānuzņēmums no "EUvsDisinfo"

Gadījumos, kad dezinformatori nerunā par it kā ekonomiskiem apsvērumiem, tiek izmantoti emocionālāki situācijas vērtējumi. Sankcijas tiek kvalificētās kā liekulīga un pat bērnišķīga rīcība no ES puses, dezinformatoriem to traktējot kā pārlieku politisku lēmumu, kura pamatā esot pārāk vienkāršs pasaules sadalījums - sliktie (Krievija) un labie (Rietumi). Rakstā akcentējot to, ka vardarbīgi protesti Francijā, Vācijā, ASV no ES puses nosodīti netiek. Savukārt, pret Krieviju Rietumos valdošās rusofobijas dēļ attieksme ir pavisam citāda.

Jau kopš 2014. gada marta ES Krievijai ir pakāpeniski piemērojusi ierobežojošus pasākumus. Tomēr, šobrīd spēkā esošās sankcijas nav saistītas tikai ar notikumiem Ukrainā. Jaunas sankcijas tika ieviestas pēc Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļņija saindēšanas gadījuma, sankcijas vēršot pret personām un organizācijām, kas tajā iesaistītas. Rezultātā, pavisam nesen, 22. februārī, ES Ārlietu padomes ministri vienojās turpināt ierobežojošos pasākumus, tādējādi reaģējot uz fiksētajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Sankcijas tika piemērotas, par to vienojoties visiem Savienības valdību ministriem. Tā tas ir bijis arī attiecībā uz citiem ierobežojošajiem pasākumiem, tostarp pret Irānu un Ziemeļkoreju.

Izplatītais vēstījums iekļaujas atkārtotā dezinformatoru vēstījumā par to, ka ES īstenoto politiku, kas nenāk par labu Savienības dalībvalstīm un to iedzīvotājiem. "Rusofobiskās sankcijas" tiek traktēts kā politisks un neapdomāts solis, dezinformatoriem apšaubot ES nodomus un vienotību. Viens no dezinformatīvo vēstījuma izplatītāju mērķiem ir iespaidot ES kopējās ārpolitikas īstenošanu, kas lielā mērā atkarīga no nacionālo dalībvalstu ieņemtās pozīcijas. Viņu mērķis ir pārliecināt, ka sankcijām pret Krieviju nav racionāla pamata. Arī šajā gadījumā dezinformatoru vēstījumi formulēti īdzīgi kā iepriekšējā piemērā par to, ka ES "it kā" mēģinot sagraut visus sadarbību formātus ar Krieviju, tajā pašā laikā noklusējot iemeslus, kāpēc ierobežojošie pasākumi jeb sankcijas vispār izveidotas. Krievija pārkāpa starptautisko tiesību normas – tam sekoja ES sankcijas.

Kāpēc "Sputnik V" nav līdzās citām Eiropas Zāļu aģentūras apstiprinātajām vakcīnām?

Līdzīgi kā sankcijas, arī Covid-19 un vakcīnas bieži nonāk dezinformatoru redzes lokā. Interneta portāls "EurAsia Daily" 6. februārī izplatījis vēstījumu par to, ka Rietumi ignorē un neļauj lietot "Sputnik V" vakcīnu, lai gan tā radīta, lai glābtu miljoniem cilvēku dzīvību. Tam būtu jābūt kā iemeslam, lai noliktu malā politiskās nesaskaņas, bet tā vietā ES pakļaujoties superlielvaru (domāts – ASV) diktātam, kas izrādoties svarīgāks nekā rūpes par Savienības iedzīvotājiem. Konkrētajā rakstā kā piemērs izmantota Gruzija, tomēr dezinformatori vēstījumu vispārina, vērtējot "it kā" ES kopējo nostāju.
Ekrānuzņēmums no “EurAsia Daily”

ES neignorē "Sputnik V", tomēr pirms tā tiek lietota, vakcīnai jātiek apstiprinātai Eiropas Zāļu aģentūrā. Pēc dezinformācijas izplatīšanās arī pati Zāļu aģentūra savā mājaslapā 10. februārī publicēja informāciju, ka Krievija nav pieteikusi vakcīnu izskatīšanai, lai tā varētu tikt virzīta ES ietvaros.

Šo procesu izgājušas visas šobrīd arī Latvijā pieejamās vakcīnas: "BioNTech/Pfizer", "Moderna" un "AstraZeneca". Tāpēc izplatītā informācija nav precīza, jo kamēr vakcīna netiek iesniegta izskatīšanas procesam Eiropas Zāļu aģentūrā, nevar tikt izmantots arguments par to, ka Eiropa "ignorē"/"neatzīst" Krievijā radīto vakcīnu. Tāpat nevar tikt uzskatīts, ka Zāļu aģentūra pret "Sputnik V" īsteno īpašu attieksmi, kā dezinformatoriem "gribētos" domāt.

Ir valstis, kas pateikušas, ka Krievijā ražoto vakcīnu neizmantos, tostarp Lietuva. Savukārt, par labu "Sputnik V" izmantošanai lēmušas Ungārija, Slovākija. Neskatoties uz to, tā nav ES kopējā nostāja, bet gan dalībvalstu individuālais lēmums.

Viens no dezinformatoru mērķiem ir šķelt ES īstenoto kopējo politiku, Savienības ietvaros akcentējot tādus jautājumus kā sankciju piemērošana un vakcīnu apstiprināšana. Tādā veidā, izmantojot sagrozītu informāciju, viņi novērš uzmanību no Krievijas starptautisko tiesību pārkāpumiem. Rusofobijas termins tiek izmantots ļoti plašā virknē tēmu, lielākoties vispārinot un sagrozot informāciju, lai tādējādi apvainotu ES "liekulībā" un politiski noskaņotā attieksmē pret Krieviju. Vienlaikus tiek noklusēti argumenti, kas radījuši, piemēram, pašu sankciju piemērošanu vai arī iemeslu, kāpēc "Sputnik V" ES nav līdzās "BioNTech/Pfizer", "Moderna" un "AstraZeneca" vakcīnām.

Klausies arī "Atmaskots.lv" podkāstus.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Ja pamanījāt dezinformāciju, neesiet vienaldzīgi!

Atmaskots.lv ir DELFI iniciatīva, ar kuru aicinām plašsaziņas līdzekļus, sabiedrību un valsti atmaskot dezinformāciju, kas tiek izplatīta, bieži vien Latvijai naidīgos, ziņu medijos un sociālajos tīklos.

Ziņot

Paldies, informāciju saņēmām.

Atmaskots

Tags

atmaskots.lv Koronavīruss Covid-19 Vakcinācija pret Covid-19 Krievija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam