Foto: Shutterstock

Uzņēmumiem, izvēloties automobili, jāņem vērā savas specifiskās vajadzības, nobraukuma prasības, finansiālie aspekti un elektriskā auto gadījumā – arī uzlādes infrastruktūras pieejamība, skaidro eksperti.

Kaut arī auto zinātājs Normunds Avotiņš min, ka universālas receptes nav, tomēr ir kritēriji, ko var ņemt vērā gandrīz jebkurš uzņēmums, kas grasās veidot savu lielāku vai mazāku auto floti.

Jāņem vērā uzņēmējdarbības specifika un auto uzdevumi, paredzamais nobraucamais kilometru diapazons ikdienā, vai spēkrats būs tiešām "darba zirgs" vai tam būs arī reprezentatīva funkcija, kā arī potenciālā pārdošanas vērtība otrreizējā tirgū. "Bigbank" Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts piebilst, ka papildus minētajam jāpievieno arī finansiālais aspekts, proti, jāvērtē auto izmaksas ilgtermiņā, tostarp apkope, uzturēšana ikdienā, apdrošināšana, transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis un tamlīdzīgi.

Taču visas vajadzības un iespējas var salāgot, ja uzņēmuma spēkrata izvēlei pieiet racionāli un rūpīgi izvērtē to, kā darba spēkrats tiks izmantots.

"Uzņēmuma auto ir jābūt pietiekami izturīgam, lai tas spēj pildīt ikdienas uzdevumus, tāpat ir jāskatās, kāda ir apkopes un servisa pieejamība," iesaka auto eksperts Normunds Avotiņš.

Viņš norāda, ka automašīnai jābūt salāgotai ne tikai ar rocību, bet arī ar darba specifiku. Ir būtiski, cik daudz tiks braukts un uz kurieni – vai jābrauc tikai pa Latviju vai arī pa Baltiju, vai vēl tālāk – uz Poliju, Vāciju, Skandināviju utt. Attiecīgi automašīna ir jāpiemeklē šiem uzdevumiem. No plānotā nobraukuma būs atkarīga spēka piedziņas izvēle – vai tas ir elektriskais, benzīna vai dīzeļa auto.

"Izvēloties darba auto, ir jāskatās ne tikai uz tā cenu, bet arī uz kopējām uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksām. Cik lielā mērā tās samērojamas ar uzņēmuma finanšu iespējam, lai nenonāktu situācijā, kad nopirkts lepns spēkrats, kas krāj putekļus, bet nav ar ko, piemēram, efektīvi veikt piegādes," brīdina Surgofts.

Izvēloties darba auto uzņēmumam, kad birojs atrodas pilsētā, bet ražotne ārpus tās, un kuram ir regulāri izbraucieni starp pilsētām, svarīgi apsvērt vairākus aspektus. Piemēram, ja ikdienas nobraukums ir liels un pārsniedz elektroauto piedāvāto sniedzamības diapazonu (parasti aptuveni 200–500 km ar vienu uzlādi), iekšdedzes auto var būt praktiskāka izvēle, jo nodrošina lielāku nobraukuma diapazonu ar vienu degvielas uzpildi.

"Lauksaimnieku gadījumā ļoti rūpīgi jāizvērtē, vai elektromobilis atbilst viņu vajadzībām, jo, pat ja nobraucamie maršruti uz papīra šķiet atbilstoši elektromobiļa sniedzamībai, lauksamniecībā mēdz gadīties negaidīti pavērsieni – gan laikapstākļi, gan tas, kas notiek uz lauka vai ražotnē. Tas nozīmē, ka īsā laikā ir jānobrauc daudz vairāk kilometru nekā plānots," brīdina Avotiņš.

Savukārt, ja lielākā daļa darba auto braucienu ir īsāki, un uzlādes infrastruktūra starp pilsētām ir pietiekama, iespējams, uzņēmumam var būt piemērots arī elektriskais auto. Tāpat elektroauto var būt lieliski piemēroti braucieniem pilsētā, kad nepieciešams nokļūt uz tikšanos vai piegādāt preces. Joprojām spēkā ir arī valsts atbalsts elektroauto iegādei, kā arī iespējas to novietot stāvvietās bez maksas.

Hibrīda automašīnas var piedāvāt labāko no abām pasaulēm – ekonomiskāku degvielas patēriņu un papildu nobraukuma diapazonu, izmantojot gan elektrību, gan degvielu.

"Ja uzņēmuma auto jāpilda reprezentatīva funkcija, tad ir svarīgs arī auto zīmols. Tagad reprezentatīvā nodokļa robeža ir paaugstināta, līdz ar to uz uzņēmumu var nopirkt auto līdz 90 750 eiro jeb 75 000 bez pievienotās vērtības nodokļa, tāpēc izvēle ir kļuvusi plašāka," saka Avotiņš.

Tikmēr Surgofts atgādina, ka uzņēmumi jeb juridiskās personas var izmantot kā finanšu, tā arī operatīvo līzingu. "Uzņēmumiem, kas plāno paturēt auto savā īpašumā pēc līzinga termiņa beigām, vairāk būs piemērots finanšu līzings, savukārt operatīvā līzinga gadījumā auto var atdot pārdēvējam, bet atlikusī vērtība ir atkarīga no pircēja izvirzītajiem nosacījumiem," skaidro Surgofts.

Avotiņš min, ka, izvēloties auto, ir svarīga arī atkalpārdošanas vērtība, kā arī jāskatās, cik izvēlētais auto zīmols un modelis ir populārs un pieprasīts, jo no tā arī būs atkarīgs, cik daudz auto maksās pārdošanas brīdī otrreizējā tirgū.

Viņš arī piebilst, ka no atkalpārdošanas vērtības atkarīgs tā saucamais līzinga atlikums jeb summa, par kādu pārdevējs apņemas atpirkt automašīnas operatīvā līzinga beigās. Jo tas lielāks, jo izdevīgāks ir mēneša maksājums. Gadās, ka pieprasītas "premium" mašīnas mēneša maksa ir pat mazāka nekā mazāk pazīstama masu produkta maksājums.

"Ja var nopirkt jaunu auto, protams, jāpērk jauns vai sliktākajā gadījumā mazlietots. Protams, jauna vai mazlietota automašīna būs dārgāka, bet tai ir paredzami izdevumi, un ir skaidrs, ja kaut kas notiks, tad remonta izdevumus segs garantija. Ja automobilis ir vecāks, tad ir jārēķinās ar papildu izdevumiem," stāsta eksperts.

Lai kāds kārdinājums reizēm nebūtu pirkt to, kas šķietami ir lētāks, tomēr jāraugās uz izmaksām ilgtermiņā, jo uzņēmuma auto, visticamāk, kalpos vairākus gadus.

Avotiņš arī piebilst, ka pēdējā laikā tirgū parādās diezgan jaudīgi SUV ar benzīna dzinēju ar samērīgu degvielas patēriņu, kā piemēru minot, ka nesen testējis jaunu prestižas markas SUV ar sešu cilindru motoru, kura benzīna patēriņš ir samērīgs – desmit litri uz simts kilometriem.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!