Fоtо: LETA

Latvijas spīdveja braucējam Andžejam Ļebedevam Rīgā notikušajā "Grand Prix" posmā pēc kritiena sacensības vairs neritēja tā, kā viņš vēlētos, atzīmēja motosportists.

Jau ziņots, ka Ļebedevs sestdien Biķernieku kompleksās sporta bāzes trekā ieņēma 11. vietu pasaules čempionāta jeb "Grand Prix" posmā, bet uzvaru svinēja poļu sportists Bartošs Zmarzliks.

Savā pirmajā braucienā Ļebedevs bija pirmais un otrajā finišēja otrais, izdarot pieteikumu labāko astoņniekam jeb iespējai startēt pusfinālā. Tomēr savā trešajā braucienā viņš pēc kontakta ar dāni Leonu Madsenu piedzīvoja kritienu, un tiesneši lēma, ka incidentā vainīgs ir Ļebedevs, kurš atkārtoti nevarēja doties uz starta. Nākamajos divos braucienos Latvijas spīdvejists finišēja trešais un neiekļuva pusfinālā.

"Noteikumos rakstīts, ka diskvalifikācija jāpiemēro braucējam, kurš pastumj un iesit ar motociklu, nevis tam, kurš krīt. Katrs braucām pa savu trajektoriju līdz viņš vienā brīdī mainīja savējo un izbrauca priekšā. Pēdējā laikā tiesneši sāk meklēt kaut ko jaunu. Ir tā, kā ir, taču nav jēgas raudāt par izlietu pienu," stāstīja Ļebedevs.

Pirms tam aizvadītajā kvalifikācijā viss bijis kārtībā, taču tieši kritiens atstājis sekas uz turpmāko sacensību gaitu, uzsvēra spīdvejists.

"Pēc kritiena sacensības neritēja tā, kā vēlētos, iespējams, psiholoģiski salūzu, tāpat arī motocikla regulējums īsti vairs nebija tāds. Ir daudz nianšu, kas ietekmē manu sniegumu – tas viss aizgāja šķērsām pēc kritiena," teica daugavpilietis.

Piektdien turpat Biķernieku trekā notika pasaules junioru čempionāts komandām, bet sestdien trase bija citādāka, līdz ar to ļoti daudz secinājumu par trasi nevarēja veikt, pat, ja prasītu informāciju Latvijas jaunajiem braucējiem.

"Zinājām, ka būs treniņš un kvalifikācija, kurā varēsim notestēt kādas lietas. Skatoties vakardienas sacīkstes, pārdomāju, ko darīsim un kā brauksim. Neko viņiem nejautāju, tikai pats analizēju sacensību gaitā, kā strādāt šajā trekā," atklāja Ļebedevs.

Salīdzinot ar piektdienas mačiem, sestdien trase bijusi arī sausāka, līdz ar to braukšana ārējā līnijā bija citādāka, atzīmēja Ļebedevs.

"Tas mani sarūgtināja, jo numuru izvēlējos tādu, lai brauktu sērijas beigās un izmantotu ārējo malu. Būtu vairāk apdzīšanas iespēju, ja treku vairāk laistītu. Sacensību direktors nolēma, ka lies mazāk ūdeni, tāpēc ārējā malā nevarēja dabūt saķeri, kas ļautu aiziet visiem pa priekšu," nianses ieskicēja spīdvejists.

Ļebedevs arī atzinīgi vērtēja sacensību organizācijas līmeni, neskatoties uz to, ka Rīgai, salīdzinot ar Daugavpili, nav tika lielas pieredzes šāda mēroga sacīkšu rīkošanā.

"Par mūsu sporta veidu nebija daudz runāts, lai gan spīdvejam ir bagāta vēsture. Arī līdzjutēji parādīja, ka vēlas Rīgā skatīties spīdveju un domāju, ka galvaspilsētā ir vērts šim sporta veidam pievērst vairāk uzmanības. Daugavpilī spīdvejs ir kā reliģija, pat bērnu dārzā nav jāstāsta, kas ir spīdvejs. Savukārt Rīga ir tas tirgus, kuru mums vajag un kur varam to popularizēt, tāpēc vajag spīdveju attīstīt arī šeit," stāstīja Ļebedevs.

Rīga debiju "Grand Prix" sacensībās piedzīvoja Francis Gusts, kā arī pašmāju rezervisti Ričards Ansviesulis un Ernests Matjušonoks. Piektdien Latvijas jaunie spīdvejisti izcīnīja bronzas medaļas junioru komandu čempionātā, šajās sacensībās sarūpējot Latvijai vēsturē pirmās godalgas.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !