Foto: Publicitātes foto

"Mercedes-Benz" prezentējis konceptuālu elektromobili "Vision EQXX", kas demonstrē vācu autoražotāja jaunākos sasniegumus aerodinamikas, akumulatoru tehnoloģiju un kompozītmateriālu jomā. Rezultātā šāds elektromobilis ar pilnu akumulatora uzlādi spēj nobraukt 1000 kilometru.

Lai sasniegtu tik iespaidīgu sniedzamību, elektromobilim pietiktu uzstādīt pēc iespējas milzīgāku akumulatoru, tomēr "Mercedes-Benz" uzsver, ka šis nav tas gadījums – patiesībā "Vision EQXX" akumulators ir par 30 procentiem vieglāks, nekā sērijveida "Mercedes-Benz EQS" modelim, kam sniedzamība ir 785 kilometri (WLTP ciklā). Turklāt "Vision EQXX" spējīgs uzlādēties arī ar saules enerģiju.

"Vision EQXX" vizuāli nelīdzinās nevienam citam sērijveida "Mercedes-Benz" modelim, tā aerodinamiskais pretestības koeficients ir rekorda 0,17. Tik izcils rezultāts sasniegts, jo automobilim ir maksimāli mazs priekšdaļas laukums un ūdens lāses formas kabīne.

Par pamatu "Vision EQXX" prototipam izmantota "Mercedes-Benz Modular Architecture" platforma, kas paredzēta kompaktiem un vidēja izmēra elektromobiļiem. Automobiļa virsbūve izgatavota no MS1500 markas tērauda, kas ir viens no visizturīgākajiem un vieglākajiem pasaulē. Savukārt šīs četrdurvju kupejas durvis ir izgatavotas no kompozītmateriālu un alumīnija kombinācijas.

"Mercedes-Benz Vision EQXX" nav no jaudīgajiem elektromobiļiem – tam uz aizmugurējās riteņu ass ir uzstādīts elektromotors ar 204 ZS (150 kW) jaudu, kas ir salīdzināms ar spēka agregātu, kāds tiek uzstādīts, piemēram, "Volkswagen ID" saimes elektromobiļos. 1000 km sniedzamību nodrošina 900 voltu akumulators ar 100 kWh ietilpību un pasīvo termoregulāciju. Kā norāda "Mercedes-Benz", šis akumulators ir par 50 procentiem mazāks un par 30 procentiem vieglāks nekā "EQS" elektromobilim.

"Vision EQXX" jumtā ir iebūvēts saules bateriju panelis, kas saulainā dienā spēj nodrošināt uzlādi 25 kilometru distancei. Borta elektronika darbojas ar "BrainChip" kompānijas izstrādāto "Akida" platformu – tas ir tā saucamais neiromorfais dators, uz kā pamata radīts signāla impulsu neironu tīkls. Tas ļāvis, piemēram, par piecām līdz 10 reizēm paaugstināt efektivitāti balss komandu atpazīšanas sistēmai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!