Uztraukums par Daugavpilī populārākā sporta veida likteni tā kuluāros bija jūtams vēl pašvaldību priekšvēlēšanu laikā un bažas diemžēl piepildās. Ne jau tāpēc, ka jaunajai pilsētas vadībai būtu nepatika pret sporta veidu, kas pilsētā (un līdz ar to Latvijā!) ir pasaules līmenī un uz kuru nāk caurmērā 5000 skatītāju katrās sacensībās. Jaunais mērs Andrejs Elksniņš varbūt to klātienē arī nav redzējis, taču vicemērs Rihards Eigims gan līdz pat šai sezonai bija klāt gandrīz visās sacensībās, turklāt savulaik, kādu laiku būdams mēra amatā, viņš publiski pilnu tribiņu priekšā "Lokomotīves" stadionā paziņoja, ka spīdvejs Daugavpilī ir bijis, ir un vienmēr būs. Par to, ka būs, nav šaubu, taču – kāds tas būs?
Neuzskaitīšu visus lielākos panākumus vairāk nekā 50 gadu garumā. Neiedziļināšos "Lokomotīves" budžeta veidošanā un sadalīšanā, neuzskaitīšu veidus, kā tas tiek papildināts. Sezonas budžets ir apmēram 700 tūkstoši eiro, kas nemaz nav tik milzīga nauda, ja ņem vērā, ka Daugavpils komanda ir arī Latvijas izlase (Latvijas motosporta federācijas rocība diemžēl nav tik liela, lai veiktu lielus ieguldījumus), ka daļa naudas aiziet spīdveja skolai. Ja kāds domā, ka spīdvejā Daugavpilī to tik dara, kā "ar lāpstām škūrē naudu", tad vispirms ieteiktu parēķināt, cik izmaksā, piemēram, viena treniņa sarīkošana, komandas aizbraukšana uz sacensībām u.tt, nerēķinot nemaz honorārus braucējiem. Lai būtu augstā līmenī starptautiskā arēnā, bez ievērojama finansiāla ieguldījuma nav iespējams iztikt nevienā sporta veidā. Liels robs bija tas, ka savulaik malā pagāja titulsponsors "Latvijas dzelzceļš". Līdz ar to lielāku naudu vajadzēja no pilsētas budžeta, kas iepriekš arī bija piešķirta vai ar pilsētas vadības piedalīšanos piesaistīta. Tā tas būtu bijis arī šogad, ja vien nebūtu notikusi pilsētas vadības maiņa.
Neticu, ka jaunais mērs un vicemērs ir tik tuvredzīgi, lai nesaprastu, ka spīdvejs Daugavpilī jau vairākās pilsētnieku paaudzēs ir vairāk nekā vienkārši sports. Elksniņa kungs savā "facebook" lapā pirms kāda laika bija ievietojis aptauju par to, vai pilsētas vadībai vajadzētu atbalstīt spīdveju. Tagad viņš to laikam nožēlo... Varam iedomāties, kādas un cik bija atsauksmes, kāda bija daudzu reakcija uz šādu jautājumu vispār. Spīdveja kluba vadība tikās ar pilsētas jauno vadību, klaju noraidījumu nesaņēma, taču arī nekā konkrēta pagaidām nav. Jaunie pilsētas varasvīri tik ļoti rāvās pie varas, solīja daudzmiljonu projektus un investīcijas, taču varbūt jāsāk ar palīdzēšanu atrast apmēram 220 tūkstošus eiro, lai nosegtu robu spīdveja budžetā. Atslēgas vārds – jāpalīdz, jo kluba vadība nenāk lūdzējas lomā. Ir vairākas idejas, kā izkļūt no situācijas (līdz pat komandas nosaukuma un stadiona nosaukuma maiņai), taču nav nekādas reālas ieinteresētības iesaistīties ar konkrētu rīcību pilsētas jaunajiem vadītājiem. Starp citu, daugavpilieši izskata sadarbības iespējas ar firmām vai uzņēmumiem, kas aktīvi darbojas Polijas tirgū, jo "Lokomotīves" reputācija Polijā ir ļoti augsta (tiks sagrauta arī tā...), bet caur spīdveju tur ir atpazīstams ikviens. Rihards Eigims ne reizi vien ir teicis, ka pilsētā naudas nav un nebūs, bet kur atrast naudu ārpus pilsētas, mēs nezinām. Iepriekšējā vadība (un arī vēl iepriekšējās – pirms Jāņa Lāčplēša) zināja, kur atrast, no kurienes un kā piesaistīt. Iznāk, ka ar jaunajiem pilsētas vadītājiem neviens nealkst sadarboties? Publiski pilsētas vadība izsakās, ka domās par spīdveja atbalstu, bet reāli... Cik dzirdēts no pilsētas domei tuvu stāvošiem cilvēkiem, tad nenotiek nekas un diezin vai notiks. Rodas iespaids, ka tieši tas, ka iepriekšējā pilsētas vadība spēja palīdzēt un atbalstīt, visvairāk arī "kož kaulā" jaunajiem vadītājiem.
Tā vien liekas, ka spīdvejs ir kļuvis par politisku ķīlnieku – proti, par rēķinu kārtošanas laukumu ar "bijušajiem". Nevaru nosaukt nevienu citu no jaunievēlētajiem Latvijas pilsētu mēriem, kurš vēl ar tādu riebumu, pat naidu un ņirgāšanos būtu izturējies pret savu priekšteci, kā to dara Andrejs Elksniņš. Pat ja viņam ir iemesls tā rīkoties, tas godu nedara. Līdz ar to visi, kas ir bijuši "Lāčplēša draugi", arī nav mūsējie.
Rihards Eigims pat publiski ir izteicies, ka Vladimirs Ribņikovs – viens no labākajiem Latvijas spīdvejistiem tā vēsturē, vēlāk kluba izveidotājs un tā prezidents, bet tagad Latvijas motosporta federācijas treka komisijas vadītājs – ir attiecies palīdzēt dzimtajam klubam. Atgādināšu, ka 90. gadu sākumā tieši Ribņikovs izglāba Latvijas spīdveju (tieši Latvijas, nevis Daugavpils, jo Rīgā komanda jau vairs nepastāvēja) no nīkuļošanas un ka tieši viņš pēdējos gados aktīvi piesaistīja vai palīdzēja piesaistīt līdzekļus, lai segtu sezonas budžetu un lai mums būtu viena no labākajām komandām vienā no spēcīgākajām pasaules līgām. Vēl vairāk – vietējie līdzjutēji stāstīja, ka tiek izplatītas runas, ka Ribņikovs tīšām esot radījis šādu situāciju (interesanti – kā?), lai pārceltu komandu uz Rīgu... Lielākus murgus grūti izdomāt, taču grēkāzis jau ir iezīmēts. Un kā gan citādi, ja Ribņikovam taču bija lieliska sadarbība ar iepriekšējo (un iepriekšējām!) pilsētas vadību.
Līdzjutēji vēl stāstīja, ka Rihards Eigims gribot pārņemt Dānijas pieredzi spīdvejā. Tas ir tikai apsveicami, jo tā tomēr ir spīdveja lielvalsts (kaut gan Pasaules kausā mēs šosezon Dāniju pārspējām un tieši tas kļuva par lielāko pārsteigumu Pasaules kausa vēsturē). Cita lieta, ka tas klubs, uz kuru grasās braukt Eigima kungs (Grinstedas spīdveja klubs, kura pirmā komanda pērn Dānijas "Metal" līgā jeb virslīgā bija 5. vietā un kura 2. divīzijas komandā brauc 15 gadus vecais liepājnieks Klāvs Kleinbergs), darbojas Dānijas spīdveja klubu sistēmā, kāda pie mums nav iespējama – mums ir tikai viena komanda un spīdveja skola Rīgā, uz kuras bāzes, jācer, drīz izveidosies junioru komanda. Tieši tāpēc mēs esam iekļāvušies Polijas spīdveja sistēmā ne tikai ar pirmo komandu, bet arī ar junioru komandu un piedalāmies arī jaunāko (līdz 19 gadiem) junioru sacensībās.
"Lokomotīve" tagad ir spiesta pēc iespējas vairāk taupīt līdzekļus, taču tik un tā nav zināms, vai izdosies pabeigt šo sezonu Polijas pēc spēka otrajā jeb "Nice" līgā un Polijas junioru līgā. Ja notiek ļaunākais un mums jāaiziet no Polijas līgas, tad sekas nav paredzamas. Alternatīvas, kur komandai piedalīties augsta līmeņa sacensībās, nav. Un nav vēl teikts, ka poļi mūs pēc tam ņems atpakaļ... Ja klubs bankrotē, tad pēc poļu likumiem, tam vienu sezonu jāizlaiž un tas nozīmē, ka jauno talantu plejāde, kas tagad aug Daugavpilī tik liela, kā nekad iepriekš, paliek bez regulāras sacensību prakses un pilnvērtīgām izaugsmes iespējām. Tas būs smags trieciens pilsētas prestižam ne tikai Polijā.
Rokas neviens nav nolaidis. Par ko liecina Latvijas izlases 6. vieta pasaules kausā, Jevgeņija Kostigova 3. vieta junioru pasaules čempionāta pirmajā finālposmā, Ķasta Puodžuka un Maksima Bogdanova iekļūšana Eiropas pāru čempionāta finālā, "Lokomotīves" spēkošanās (pat ar nebūt ne spēcīgāko sastāvu!) par tikšanu Nice līgas finālčetriniekā, junioru komandas sekmīgā braukšana Polijas junioru līgā, mūsu izlases līdera Andžeja Ļebedeva lieliskā sezona (līderis Eiropas čempionātā) un viņa visās intervijās izceltā dzimtās komandas loma izaugsmē (šosezon Andžejs ir viens no līderiem Polijas Ekstralīgas komandā Vroclavas "Betard Sparta"), viņa cerība, ka viņš jaunajiem spīdvejistiem būs labs piemērs censties vēl vairāk un tiekties uz augšu. Ja vien viņu tieksme netiks apturēta... Šīs nedēļas nogalē Daugavpilī risināsies Eiropas junioru izlašu čempionāta pusfināls, mūsu kvartets ir starp pretendentiem uz tikšanu finālā un puiši par spīti visam atkal riskēs un centīsies uzvarēt. Neviens nenoliedz nevienu citu sporta veidu Daugavpilī (ļoti slikti, piemēram, ka valsts otrajā lielākajā pilsētā nav virslīgas komandu ne futbolā, ne hokejā), taču neviens cits sporta veids nav tik augstā līmenī un nepiesaista tik daudz skatītāju.
Varbūt pienācis laiks spīdveja virzienā paskatīties arī Latvijas sporta vadībai? Spīdvejs nav olimpiskais sporta veids, taču tas, tāpat kā, piemēram, motokross un rallijkross, Latvijas vārdu sporta pasaulē (un ne tikai!) ir skandējis daudz plašāk un skaļāk nekā lielākā daļa no olimpiskajiem sporta veidiem. "Lokomotīves" kontekstā tā vairs nav runa par vienu klubu vai vienu pilsētu, bet gan par Latvijas izlasi, kas – atgādināšu – šogad pasaules rangā ir 6. vietā. Mums ir daudz tādu komandu daudzos sporta veidos? Nevar taču būt tā, ka sporta vieda vērtība mērāma tikai un vienīgi ar olimpiskajiem apļiem. Nav jau runa par naudas došanu, bet kaut vai par uztraukuma un intereses izrādīšanu, par sekmēšu atrast iespējas līdzekļu piesaistīšanai un sadarbībai. Par attieksmi ir runa.