"Tā nav tā īstā formula, vai ne?" Tāda bija reakcija, kad draugam pastāstīju par iespēju klātienē apmeklēt "Formula E" čempionāta septīto posmu Berlīnē. Kaislīgāko autosporta līdzjutēju vidū šis čempionāts joprojām izraisa smīnu, tomēr astoņu gadu laikā tas ir strauji progresējis un izkarojis sev stabilu vietu autosporta hierarhijā.
"Formula 1" jeb F-1 čempionāts joprojām ir prestižākais čempionāts autosportā, un tā popularitāte ievērojami pieaugusi pēc straumēšanas platformas "Netflix" veidotā dokumentālā seriāla "Drive to survive". Ar tā palīdzību F-1 beidzot sāka iekarot ASV tirgu, ko iepriekš Bērnija Eklstouna vadībā tā arī neizdevās izdarīt. Divas pēcpusdienas atrodoties "Formula E" boksos, varēja manīt, ka komandu braucējiem un vadītājiem savu čempionātu nemitīgi nākas salīdzināt ar F-1. Lai arī tikt salīdzinātam ar pasaulē populārākajām sacensībām ir pietiekami liels gods, tomēr vēl pirms pāris gadiem pilots no Lielbritānijas Sems Bērds pauda aizkaitinājumu par šiem jautājumiem.
Man bija iespēja posmu Berlīnē apmeklēt trīs dažādās lomās – kā mediju pārstāvim, kā uzaicinātajam komandas viesim un kā skatītājam. "Formula E" notikumiem vairāk vai mazāk sekoju līdzi jau no paša pirmā posma, kas noslēdzās ar dramatisku Nika Haitfelda un Niko Prosta avāriju, tāpēc varu teikt, ka orientējos šajā sporta veidā.
