Laikā, kad Eiropas Savienības (ES) valstu līderi sākuši smagas sarunas par 2014-2020.gada perioda budžetu, dalībvalstīm vēl ir jāpabeidz šajā plānošanas periodā ieplānotie darbi un jāapgūst piešķirtā fondu nauda. Portāls "Delfi" apkopojis astoņus lielākos Latvijā uzsāktos Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma projektus – cik no tiem jau izdarīts un kādi darbi vēl atlikuši? Iespējams, ka jau nākamajā plānošanas periodā ar finansiāli tik vērienīgiem projektiem Latvija lepoties nevarēs, jo neformālās sarunās izskan, ka Latvijai var nākties samierināties ar Kohēzijas naudas samazinājumu, kas neizbēgami atspoguļosies arī daudzmiljonu vērto būvdarbu projektu rocībā.Par lielajiem ES fondu projektiem visās nozarēs tiek uzskatīti tādi, kuru kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz 50 miljonus eiro (35 miljonus latu). Šādi projekti jāiesniedz Eiropas Komisijā izvērtēšanai un apstiprināšanai. 2007.-2013.gada plānošanas periodā Latvija EK ir iesniegusi astoņus lielos projektus, no kuriem seši ir transporta nozares projekti, bet divi vides nozares projekti.
Vērienīgā autoceļa Rīga (Tīnuži)-Koknese pārbūve
Pieejamais fondu finansējums projektam ir 86,7 miljoni latu, bet kopējās attiecināmās izmaksas - 102,001 miljoni latu.
Projekts sastāv no četriem atsevišķiem apakšprojektiem. Piecu kilometru posms Tīnūži - Koknese ir pabeigts un nodots ekspluatācijā 2009.gada oktobrī. Tā būvnieks bija kompānija "Binders". Tāpat 2009.gada nogalē ir pabeigts un jau nodots ekspluatācijā AS "A.C.B." būvētais desmit kilometru garais ceļa posms no Ulbrokas līdz Ogrei. Arī nākamā - ap 35 kilometru garā ceļa posma - būvdarbi uzticēti "Binders", un līdz šim ir pabeigti nedaudz vairāk kā puse no kopējā apjoma.
23 kilometrus garā autoceļa posma Viskaļi - Koknese būvniecība uzticēta būvniekam "Kokneses ceļš". Šajā ceļa posmā līdz šim pabeigti tikai nedaudz vairāk kā 30% no darbu kopējā apjoma. Ņemot vērā ilgo būvnieka meklēšanas laiku, kā arī ilgstošo zemju piespiedu atsavināšanu, tiks izvērtēta projekta termiņa pagarināšana, norāda Satiksmes ministrijā.
Plānots, ka kopumā tiks izbūvēts 71,8 kilometrus garš divjoslu ātrsatiksmes ceļš, izslēdzot vienlīmeņa pieslēgumus un paredzot divlīmeņa krustojumus. Ir paredzēts arī rekonstruēt autoceļa posmu no Tīnūžiem līdz Viskāļiem, to savienojot ar esošo autoceļu, izbūvējot jaunu posmu no Viskāļiem līdz Koknesei.
Otra vilciena sliežu ceļa izbūve posmā Skrīveri-Krustpils
Šim projektam pieejamais finansējums ir 46,076 miljoni latu, bet plānotās kopējās attiecināmās izmaksas - 65,65 miljoni lati. Būvdarbi ir uzticēti pilnsabiedrībai "Skonto būve, BMGS, ACB un Binders", tomēr iepirkuma rezultātu pārsūdzību dēļ darbi ir iekavējušies un pabeigšanas termiņš nav precīzi zināms. No kopējā plānoto darbu apjoma līdz šim jau esot izdarīta puse.
Otrais sliežu ceļš tiek būvēts paralēli esošajam sliežu ceļam. Rekonstrukcijas laikā satiksmes vadības sistēmai tiks ierīkota mikroprocesoru un releju elektriskā centralizācija, modernizēs arī telekomunikāciju un elektroapgādes sistēmas un iekārtas. Savukārt dzelzceļa virsbūvi ierīkos no jauna tipa sliedēm, ar dzelzsbetona gulšņiem un granīta balastu.
Dzeramā ūdens saimniecības uzlabošana Rīgā
Šim projektam pieejamais KF finansējums ir 14 491 924 lati, bet attiecināmās izmaksas - 27 677 316 lati. Ieplānotie būvdarbi šeit gan vēl nav uzsākti, jo kopš projekta sagatavošanas pirmsākumiem - 2007.gada - plānotās izmaksas ir krietni augušas, tāpēc lūgts EK atzinums projekta turpināšanai, kuru plānots saņemt jau tuvākajā laikā. Patlaban projektam jau esot izdarīt visi nepieciešamie priekšdarbi, un kolīdz būs EK atbilde, darbi tikšot uzsākti. Patlaban uzņēmums "Rīgas ūdens" prognozē, ka modernizācijas darbus varētu pabeigt līdz 2014.gada beigām.
Projektā plānota ūdens sagatavošanas stacijas izbūve Baltezerā kvalitatīva dzeramā ūdens (samazinot dzelzs un mangāna saturu) nodrošināšanai visiem Rīgas centralizētās ūdensapgādes sistēmas lietotājiem, kā arī ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu pieejamības paplašināšana Mārupē, Katlakalnā un Bolderājā.
Pierobežas autoceļa Ludza-Terehova paplašināšana
Projektam pieejamais finansējums ir 42,7 miljoni latu, bet kopējās attiecināmās izmaksas - 50,3 miljoni latu. Arī šis projekts sastāv no trim atsevišķiem apakšprojektiem. Ceļa posma Nirza - Ploski nepilnu desmit kilometru garumā būvnieks bija AS "A.C.B.", un tas jau ir nodots ekspluatācijā 2008.gada nogalē. Savukārt 25 kilometru ceļa posma Ludza - Nirza būvdarbu līgums tika lauzts un izsludināts jauns iepirkums, kurš noslēdzies tikai 27.novembrī un patlaban sākta piedāvājumu izvērtēšana. Vēl šajā projektā plānota sešu kilometru gada ceļa posma Ploski - Zilupes upe būvniecība. Arī šie būvdarbi uzticēti "A.C.B.", un tos plānots pabeigt līdz 2012.gada 31.decembrim.
Kopumā plānots izbūvēt divjoslu ātrsatiksmes ceļu 32,7 kilometru garumā, kuram būtu arī drošāki krustojumi. Tāpat tiks izbūvēta papildus automašīnu josla virzienā uz Krieviju, kuru paredzēts izmantot arī kravu automašīnu rindas izvietošanai pirms robežas šķērsošanas.
"Padomju mantojuma" - Inčukalna sērskābā gudrona dīķu attīrīšana
Projektam piešķirtais finansējums ir 14,26 miljoni latu, bet attiecināmās izmaksas ir līdz 20,37 miljoniem latu. Par šiem līdzekļiem plānots uzlabot gruntsūdens, virszemes ūdens, kā arī augsnes un grunts kvalitāti bīstamo atkritumu izgāztuvei piegulošajā teritorijā. Jau uzsākti divu objektu Dienvidu un Ziemeļu sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbi, kā rezultātā no vēsturiskā piesārņojuma tiks attīrīta 7,99 hektāru liela teritorija, no kuras 2,4 hektāru teritoriju attīrīs no bīstamām vielām. Šovasar gudrona dīķu sanācijas laikā tika izsmeltas un neitralizētas pirmās 500 tonnas gudrona. Sanācijas procesā izsmelto gudronu padarīs par substanci, kuru, sadedzinot augstā temperatūrā, utilizēs "Cemex" cementa rūpnīcā Brocēnos. Līgums par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanāciju noslēgts 2010.gada septembrī. Projekta pasūtītājs ir Valsts vides dienests (VVD), galvenais būvuzņēmējs - SIA "Skonto Būve", savukārt tehnoloģisko aprīkojumu nodrošina Vācijas kompānijas "Mueg".
Rīgas ostas darbības pārcelšana no centra uz Krievu salu
Projekta "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra" pieejamais Kohēzijas finansējums ir 54,25 miljoni latu, bet attiecināmās izmaksas var sasnigt 104,86 miljonus latu.
Vērienīgie būvdarbi tika uzticēti personu apvienībai "BMGS S", ar kuru līgums noslēgts šā gada 2.aprīlī. Tomēr pēc būvatļaujas apstrīdēšanas un apturēšanas tā tika atjaunota tikai 9.novembrī. Projekta savlaicīga uzsākšana sākotnēji plānotajos termiņos nebija iespējama arī iepirkuma rezultātu pārsūdzības dēļ, tāpēc Satiksmes ministrija arī šeit patlaban izvērtē projekta termiņa pagarināšanu. Lai gan darbu pabeigšanas laiks nav zināms, skaidrs, ka projekta ietvaros plānots pārcelt Andrejostas un Eksportostas aktivitātes uz Krievu salu, kas atrodas lejup pa Daugavas straumi. Plānots pacelt Krievu salas virszemes līmeni, uzbūvēt kuģu enkurvietas, kravu novietnes un transporta infrastruktūru, kā arī modernizēt dzelzceļu un auto pievedceļus. Tāpat plānots izbūvēt inženierkomunikācijas - ūdeni, elektrību, kanalizāciju, u.c.
Iespaidīga skrejceļa un infrastruktūras modernizācija lidostā "Rīga"
Projektam pieejamais finansējums ir 41,11 miljonus latu, bet attiecināmās izmaksas - 66,95 miljoni latu. Būvdarbi uzticēti pilnsabiedrībai "FCC, Hochtief un ACB", ar kuru līgums par būvdarbiem tika noslēgts tikai šā gada 1.novembrī. Arī šo projektu nebija iespējams sākt savlaicīgi iepirkuma rezultātu pārsūdzības dēļ, un nu būvdarbu noslēguma termiņi nav zināmi.
"FCC, Hochtief un ACB" veido pašmāju "A.C.B." , spāņu "Fcc Construccion S.A" un vācu "Hochtief Solutions AG". Būvdarbi tiks sākti 2013.gada 1.maijā un ilgs 16 mēnešus, bet līguma kopējā summa ir 79 487 895 eiro (55 864 410) bez pievienotās vērtības nodokļa.
Projekta ietvaros plānota lidostas skrejceļa seguma atjaunošana, skrejceļa lidjoslas nostiprināšana, papildus manevrēšanas ceļa izbūve, apgaismojuma modernizācija, peronu rekonstrukcija, pret-apledošanas apstrādes platformu izbūve, lietus ūdens un apakšzemes meliorācijas sistēmu rekonstrukcija u.c darbi.
Lielākais no projektiem – izgāzies
Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizācijai un dīzeļvilcienu ritošā sastāva atjaunošanas projektam pieejamais Kohēzijas finansējums bija 100 miljoni latu, bet plānotās kopējās attiecināmās izmaksas - 144 miljoni latu. Šis projekts gan tā arī netiks īstenots un patlaban atbildīgās ministrijas ar EK runā par šo līdzekļu novirzīšanu citiem mērķiem.
Tobrīd vēsturiski lielākajā valsts iepirkumā 2011.gadā uzvarēja Spānijas uzņēmums CAF jeb "Construction y Auxiliar de Ferrocarriles S.A.", apņemoties piegādāt 34 jaunus elektrovilcienus un septiņus dīzeļvilcienus uzņēmumam "Pasažieru vilciens" (PV). Kopējā līguma vērtība ar vilcienu uzturēšanu 30 gadu periodā bija paredzēta 610,76 miljoni eiro (429,24 miljoni latu). 2012.gada maijā pret šo līgumu asi iestājās Eiropas Komisija, un vēlāk bija spiesta atkāpties PV valde.
Valdība jau ir pilnvarojusi Satiksmes ministriju (SM) sākt sarunas ar Eiropas Komisiju par iespēju izmantot Kohēzijas fonda līdzekļus - 100 miljonus latu - citiem mērķiem. Iepriekšējā PV vadība līgumu ar CAF parakstīja šā gada 2.aprīlī, taču tas nestājās spēkā, jo parakstītais dokuments atšķīrās no valdībā akceptētā līgumprojekta. Lai Latvija nezaudētu ES līdzfinansējumu projektā, PV piedāvāja CAF grozīt aprīlī parakstīto līgumu. Par grozījumiem vilcienu iepirkuma līgumā bija jāvienojas līdz 2.oktobrim, taču tas neizdevās.